Par suņiem un kaķiem. Der izlasīt visiem šo mājdzīvnieku īpašniekiem

Suņiem ļoti nepatīk, ja skaļi strīdas ģimenes locekļi

Suņi pieder pie bara dzīvniekiem, bet vai tad bars var pastāvēt un būt veiksmīgs, ja tajā visu laiku vajag strīdēties? Dabā, tā ir droša pazīme, ka zvēru kolektīvs ātri izjuks… Lūk, tāpēc arī jūsu suns pārdzīvo, jo viņš patiesi mīl jūs abus. Izdariet priekš suņa labu darbu – strīdieties tad, kad viņa nav mājas!

Suņiem ļoti nepatīk vientulība un aizslēgtas durvis

Kas vēl var būt briesmīgāks – tavs bars ir aizgājis projām, bet tu esi palicis viens pats, pilnīgi neaizsargāts…Zinātnieki uzskata, ka daudzi suņi savus saimniekus pavada tā, it kā viņus redzētu pēdējo reizi un katru reizi izjūt milzīgu stresu. Lai atbrīvotos no skumjām, viņiem vismaz kaut kas ir jādara, šajā brīdī viņi kauc, rej, grauž mēbeles un apavus, der arī spilveni un citas mantas.

Suņiem ļoti nepatīk asas smaržas

Suņu deguns ir daudz jūtīgāks par mūsējo degunu. Dabā, visas smaržas arī ir dabiskas, tām nav asas, nepatīkamas smaržas, tāpēc, jūsu jaunās smaržas, viņam var likties par īstu gāzes uzbrukumu, bet smarža, kuru izdala citrons, kad to griež, var likt viņam mukt uz citu istabu. Kaut gan jāsaka, ka nav redzēts neviens suns, kurš protestētu pret aso šašlika smaržu, kuru viņam, starp citu, nav ieteicams dot.

Suņiem ļoti nepatīk griezt nagus

Suņi, savas ķepiņas, uzskata par visdārgāko ķermeņa daļu un tas ir saprotams, jo no kāju veiklības ir atkarīgs, izdosies noķert medījumu vai nē. Ja kautiņa laikā, viens no suņiem, otram pārkož ķepu, tas uzreiz, skaļi smilkstēdams, padodas. Ja jūsu sunim ir depresija, tad nagu griešanu, ir ieteicams atlikt uz vēlāku laiku.

Tagad mazliet arī par kaķiem…

Kaķiem ļoti nepatīk, ja viņiem dod ēst nesvaigu, apkaltušu barību un viņi nevar ciest netīras bļodiņas.

Jebkurš kaķis, sajūt smaržu, piecas reizes labāk, nekā mēs. Bet, it īpaši labi, kaķi atpazīst piedegušu, rūgtu tauku smaržu, kuru sāk izdalīt jebkurš ēdiens, bet ja tas ir atstāts istabas temperatūra, tad šo ēdiena īpatnību var pamanīt jau pēc divām stundām. Šo smaku nav iespējams nomazgāt ar tīru ūdeni, tāpēc, nomazgājiet kaķa bļodu, ar trauku mazgājamo līdzekli un labi to noskalojiet.

Kaķiem ļoti nepatīk braucieni

Kaķi pierod, pie konkrētas dzīvošanas vietas un jebkuri pārbraukšana uz citu vietu, viņiem ir liels stress. Nepazīstamas skaņas, smaržas, kratīšanās, brauciena laikā, šaurība kastē – tas viss izraisa protesta vilni pat visflegmātiskākajos dzīvniekos. Tāpēc, aukstajā gadalaikā, nav ieteicams pārvadāt mājdzīvniekus, jo šajā laikā, viņiem tāpat klājās grūti.

Kaķiem ļoti nepatīk enerģiska glāstīšana

Visas straujās kustības, kaķi uzskata kā briesmu signālu. Dabīga dzīvnieku vēlēšanās ir aizmukt projām no agresijas avota vai arī kārtīgi tam sadot. Tāpēc, nevajag pret kaķi, izturēties kā pret suni un bužināt viņa spalvu. Noglāstiet kaķi mierīgi un maigi, pakasiet viņam aiz austiņas, vai zem zoda un pacentieties neaiztikt asti.

Suņi savus saimniekus mīl piecas reizes vairāk, nekā kaķi

Amerikāņu zinātnieks, Pols Zaks, kļuva slavens, kad pierādīja hormona oksitocīna iedarbību uz organismu. Tā izstrādāšana ir saistīta ar pozitīvām attiecibām starp cilvēkiem. Piemēram, jums uz ielas uzsmaidīja cilvēks, tad jūsu oksitocīna līmenis paaugstinājās par 5 – 10 procentiem, bet ja jums izteica komplimentu – par 40 – 50 procentiem. Tas mudina jūs uz labu atbildēt ar labu.

Tieši, tāds pats mehānisms darbojas arī tad, kad mēs sazināmies ar saviem četrkājainajiem draugiem. Vajag tikai ar suni mazliet paspēlēties un oksitocīna līmenis paleksies gan sunim, gan viņa saimniekam. Tādā veidā rodas abpusējas simpātijas. Zinātnieks, nolēma, sameklēt arī atbildi uz jautājumu, kas mīl savus saimniekus vairāk – suņi vai kaķi?

Viņš piedāvāja eksperimentā piedalīties 10 suņu un 10 kaķu saimniekiem. Saimniekiem, vajadzēja ar saviem dzīvniekiem paspēlēties 10 minūtes un tad, dzīvniekiem, tika paņemti siekalu paraugi. Izrādījās, ka pēc draudzīgās kopā būšanas ar saimnieku, suņiem oksitocīna līmenis vidēji bija paaugstinājies par 57,2 procentiem.

Bet kaķi, neskatoties uz savu mīlīgo murrāšanu, izrādījās viltnieki. Viņiem oksitocīna līmenis, vidēji paaugstinājās tikai par 12%.tātad, sanāk, ka suņi, mūs mīl piecas reizes vairāk, nekā kaķi!

Kāpēc dzīvnieki skumst?

Jūsu četrkājainais draugs, nezināmu iemeslu dēļ ir noskumis, slikti guļ un pat kādreiz atsakās no saviem iemīļotākajiem gardumiem? Nav izslēgts, ka dzīvniekam steidzami ir vajadzīga jūsu palīdzība. Kas ir depresija un kā ar to cīnīties, stāsta vetārsts Dmitrijs Fursovs.

Samērā daudz saimnieku, pamana, ka viņa četrkājainajam draugam ir mainījies gan garastāvoklis, gan uzvedība, bet ļoti reti saimnieki, to nosauc par depresiju. Pārējie, dzīvnieku saimnieki uzskata, ka depresija var būt tikai rudenī. Bet vetārsti saka, ka visbīstamākais laiks ir februāris un marta sākums, tāpēc, ka ilgais aukstums ir novājinājis imunitāti, līdzvērtīgi uz to ir iedarbojušās temperatūras svārstības un saules trūkums, arī laukā dzīvnieki tiek daudz retāk…

No medicīniskā saktu punkta, sezonas depresija kaķiem nav tikai garastāvokļa maiņa, bet nopietna saslimšana. Šī slimība tiek raksturota kā emocionālās dabas traucējumi, kurus pavada bezmiegs un atsvešināšanās.

Arī dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, vaina slēpjas serotonīnā – hormonā, kurš atbild par labu garastāvokli un kurš veidojas gaismas ietekmē. Tumsā, serotonīns pārveidojas melatonīnā un ja tas pārsniedz pieļaujamās devas, tad rodas nepārvarama vēlēšanās gulēt. Serotonīna daudzums organismā iedarbojas gan uz cilvēka, gan uz dzīvnieka psiholoģisko stāvokli.

Vēl viens svarīgs faktors – avitaminoze. Ziemas beigās mūsu organisms ir izsmēlis visus vitamīnu krājumus un tāpēc tam, tagad ir asa nepieciešamība vitamīnos. It īpaši svarīgs ir A un C vitamīns.

Grūti noticēt, bet atšķirībā no cilvēka, dzīvniekiem, šīs slimības sekas, var būt daudz bēdīgākas. Depresija veicina suņiem migrēnas attīstīšanos un sāpes vēderā. Tie suņi, kuri dzīvo lielās pilsētās, ļoti bieži cieš arī no stresa.

Uz dzīvnieku pašsajūtu iedarbojas daudz faktoru – tie ir šaurie dzīvokļi, ierobežota brīvība, slikta ekoloģija, citu suņu, kuri tiek satikti uz ielas, agresija un tas viss tikai pastiprinās ar tumsas un aukstuma iestāšanos.

Kādreiz, pie dzīvnieku sliktās pašsajūtas ir vainīgi paši saimnieki, tāpēc, ka saspringums, depresīvais stāvoklis, no saimnieka var pāriet pie dzīvnieka. Stress suņiem, izpaužas tieši tāpat kā cilvēkiem. Tie bieži sāk laizīties, kasās, līdzīgi, kā to dara cilvēki, kad grauž nagus. Depresija var saasināties, bet var būt arī hroniska.

Ja ir slimības saasinājums, tad dzīvnieka uzvedība var būt bremzēta, bet viņš pats apātisks. Suns ir vienaldzīgs pret apkārtējo pasauli, neizrāda interesi par pastaigām, nepamana mīļākās lietas, tam pazūd apetīte, reizēm suns pilnībā var atteikties no ēdiena (anoreksija) un daudz gulēt.

Šajā sarežģītajā laikā, vajag uzmanīgi sekot, lai pastaigas laikā, jūsu dzīvnieks nenobīstas no skaļām skaņām (petaržu sprādzieniem, mašīnu signāliem, skalām suņa rejām). Pacentieties, šajā laikā, mājās nevest svešus dzīvniekus, jo dzīvnieks, var sākt uzskatīt, ka viņš vairs nevienam nav vajadzīgs un ka viņu vairs neviens nemīl. Nevajag šķirt māti un kucēnu, jo abiem tas var izraisīt ļoti smagus pārdzīvojumus, kuri vēlāk var ļoti slikti atsaukties uz viņu savstarpējo saprašanos gan ar citiem dzīvniekiem, gan ar cilvēkiem. Asa depresijas forma var pāraugt vēl smagākā formā – hroniskā depresijā. Šajā gadījumā, suns pazaudēs interesi ne tikai par savu ierasto nodarbošanos, bet arī par saimnieku. Suns var kļūt agresīvs, sākt kārtot savas vajadzības mājās. Tas vēl nav viss, depresija var “ieslēgt” citu slimību rašanos.

Ja , jūs dzīvniekam, esat pamanījuši pirmās depresijas pazīmes, veltiet viņam pēc iespējas vairāk uzmanības. Ļoti svarīgi ir ar viņu sarunāties, lielīt un glāstīt. Šādos gadījumos, ļoti labi atslābināties un nomierināties palīdz vēdera masāža, to veikt vajag pirms gulēšanas – apļveida kustībām masēt suņa vēderu, pulksteņa rādītāja virzienā, bet ne otrādi, aptuveni 3 – 5 minūtes.

Nopērciet dzīvniekam jaunu spēļu mantiņu, tas noteikti izraisīs interesi un kaut vai uz īsu brīdi palīdzēs viņam izrauties no apātijas. Bet nevajag viņam piesieties ar spēlēm, tas situāciju var padarīt vēl sarežģītāku.

Tieši tāpat, būtu ļoti vēlams, šajā laikā doties pastaigā nevis divas, bet trīs reizes, lai suns varētu saņemt nepieciešamo gaismas un saules devu. Vēlams, lai pastaiga ilgst aptuveni 40 minūtes. Nomainiet pastaigu maršrutu, jo jaunas vietas un jaunas smaržas palīdzēs novērsties no skumjajām domām.

Nomainiet ēdienkarti vai ieviesiet tajā kādas izmaiņas. Ja, suņa stāvoklis nedēļas laikā nav uzlabojies, obligāti dodieties pie vetārsta, jo nav izslēgts, ka jūsu dzīvniekam jau ir vajadzīga medikamentozā palīdzība un psihoterapijas kurss.

Kāpēc mēs iegādājamies mājdzīvniekus?

Cilvēki, mājdzīvniekus iegādājas tāpēc, ka cilvēkiem ir iedzimta interese par citiem dzīvnieku veidiem, kā arī sociālu iemeslu dēļ.

“Kad man palika desmit gadu, man uzdāvināja mazu kucēnu. Es biju tik ļoti pārsteigta, ka no laimes sāku raudāt, jo cik sevi atceros, es vienmēr gribēju suni. Nākamo 14 gadu laikā, suns iekaroja visu sirdis, ar kuriem tam bija, kaut vismazākais kontakts. Kad tas nomira, mēs raudājām tā, it kā būtu pazaudējuši tuvu cilvēku.”

Amerikā, vairāk nekā puse cilvēku, tur mājdzīvniekus draugu vietā. Nav svarīgi, vai dzīvnieks ir klāts ar zvīņām, spalvām, vai tam ir kažoks, vai kāju vietā pleznas. Cilvēki, pret šiem dzīvniekiem, parasti izturas, kā pret ģimenes locekļiem.

2014. gadā, amerikāņi, saviem mājdzīvniekiem, iztērēja 58 miljardus dolāru un milzīgi daudz sava laika. Nu jau vairāk nekā 50 gadus, psihologi mēģina tikt skaidrībā, kāpēc cilvēki tik ļoti ir pieķērušies dzīvniekiem un kāpēc mēs esam gatavi tērēt milzīgi daudz līdzekļu un spēka, rūpējoties par tiem.

Speciālisti, kuri pētīja cilvēku un dzīvnieku attiecības ir uzzinājuši daudz jaunu faktu. Piemēram, to, kā pašidentifikācija, audzināšana, atbalsta sajūta un pieķeršanās iespaido mūsu attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.

Iemesli, kāpēc cilvēki iegādājas mājdzīvniekus, var būt visdažādākie un tie var atšķirties tikpat daudz, kā zeltītais retrīvers no zelta zivtiņām, bet zinātnieki tomēr ir izcēluši dažus momentus, kurus vieno saimniekus ar viņu mīluļiem. Noteikti bioloģiskie un sociālie faktori izraisa mūsos, neapzinātu vajadzību iegādāties dzīvnieku.

Turklāt, tāda emocionālā saikne ar mājdzīvniekiem, cilvēkiem samazina stresa līmeni un ienes daudzveidību viņu dzīvē. Jo vairāk mēs uzzinām par mājdzīvniekiem, jo labāk varam tikt skaidrībā, ko nozīmē mūsu pieķeršanās šim dzīvniekam.
Bieži vien, mūsu vajadzība, pēc saskarsmes ar dzīvniekiem, ir iedzimta. Izmeklējumi, kurus veica psiholoģe Vanessa loBue 2013.gadā, parādīja, ka mazuļi 2 – 3 gadu vecumā, izvēlas vairāk laika pavadīt kopā zivtiņām, kāmīšiem, zirnekļiem, čūskām, nevis ar nedzīvām mantām.

Mūsu smadzenēs ir zona, kura atbild par emocijām, bet 2011. gadā zinātnieki atrada neironus, kuri reaģē uz dzīvnieku attēliem. Tagad, kļūst skaidrs, kāpēc mēs tik emocionāli reaģējam, ieraugot dzīvniekus.

Daudzi dzīvnieki, droši vien, piesaista cilvēkus, pateicoties savam mīlīgajam purniņam, jo izraisa vecāku jūtas. Zinātnieki, jau sen ir pamanījuši, ka cilvēkiem, acīmredzot ir iedzimta reakcija uz vaibstiem, kuri ir raksturīgi cilvēku bērniem – lielas acis, plata piere, u. t.

Biologs, E. O. Wilsons, uzskata, ka mūsu interese par dzīvniekiem ir cēlusies no “biofīlijas” , tas ir, iedzimtas noslieces koncentrēties uz visu dzīvo un procesiem, kuriem ir sakars ar dzīvību. Pēdējie pētījumi, runā par labu, tieši šim skaidrojumam.

Visticamāk, ka cilvēki izvēlas turēt mājās visdažādākos dzīvniekus, sākot ar tarantuliem un beidzot ar salamandrām, tāpēc, ka viņus pievelk, visas dzīvās radības.

Bet zinātnieks Vilsons, apgalvo, ka mūsu interese par dzīvniekiem, ir atkarīga no sabiedrības tradīcijām un personīgās pieredzes. Piemēram, suņi ir ļoti iecienīti rietumu valstīs, bet tiek uzskatīti par netīriem dzīvniekiem, islāma valstīs.

Psihologs Harold A. Herzog apgalvo, ka tieši vide nosaka to, kādu dzīvnieku cilvēki izvēlēsies. 2013. gadā, psihologs, kopā ar saviem kolēģiem publicēja rakstu, kurā ar Amerikas suņu audzētāju biedrību izanalizēja, kādas suņu sugas ir bijušas populāras laikā no 1926. gada līdz 2005. gadam.

Viņi neatrada nekādas kopsakarības ar sugas veselības stāvokli, mūža ilgumu, uzvedības īpatnībām, ar tādām kā agresivitāte vai laba pakļaušanās dresūrai. Popularitātes izmaiņas bija ļoti straujas un vairāk līdzinājās modes svārstībām. 2014. gadā Herzogs , kopā ar diviem kolēģiem pierādīja, ka filma, kurā piedalās kādas konkrētas sugas suns, ir spējīga, nodrošināt šai suņu sugai popularitāti vismaz uz desmit gadiem.

Herzogs uzskata, ka citus mājdzīvniekus, cilvēki var iegādāties tāpēc, ka tos ir iegādājies vēl kāds, jo te parādās mūsu tieksme kādu atdarināt. Kā piemēru, viņš min, īslaicīgo aizraušanos ar bruņurupučiem Amerikas Savienotajās Valstīs un ar karpām Japānā.

Cik emocionāli ir mājdzīvnieki?

Cik emocionāli ir mājdzīvnieki, kurš no mājdzīvniekiem ir visemocionālākais un vai tie ir spējīgi sajust tuvojošos nāvi? Par to un vēl par daudziem citiem jautājumiem stāsta speciālists šajā jomā – Dmitrijs Žukovs.

ja runājam par dzīvniekiem, tad jāsaka, ka varbūt tie arī jūt savu nāvi, tikai ne pēkšņo, jo paskatieties, cik daudz dzīvnieku var redzēt notriektu uz šosejas. Aiziešana no mājās, pirms nāves, visbiežāk ir saistīta ar depresiju. Jo dzīvniekiem ir tāpat kā cilvēkiem, ja viņiem ir slikti, viņi grib, lai viņus liek mierā.

Ja dzīvnieki, pirms nomiršanas aiziet projām no mājām, tad vēl joprojām, neviens dabas pētnieks, nav paziņojis par atrastajām dzīvnieku “kapsētām”. Dzīvnieku līķiem, kuri tiek atrasti pilsētās, parasti ir daudz, smagu traumu, tāpēc, apgalvojums, dzīvnieki negrib “apbēdināt” saimniekus, nav zinātniski pamatots. Turklāt, ļoti daudzi dzīvnieki, gan suņi, gan kaķi, mierīgi nomirst tajās mājās, kurās ir dzīvojuši.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka dzīvnieki skumst pēc mirušajiem draugiem. Piemēram, delfīni un pērtiķi, pieskaras nomirušajiem bara dalībniekiem, bet interpretēt to, kā cieņas izrādīšanu saviem senčiem ir romantiski, bet nevis zinātniski.

Kas attiecas uz dzīvnieku pasaules kapsētām – tad tādas ir iespējamas. Mūsu senčiem, aprakt līķus, bija nepieciešams tāpēc, lai plēsīgie dzīvnieki, netuvotos viņu mītnēm. Citiem vārdiem sakot, lai alai netuvotos leopardi, kuri barojas ar līķiem. 20.gadsimtā, indijā parādījās leopardi – cilvēkēdāji, tas bija saistīts ar to, ka epidēmijas laikā, cilvēki nespēja sadedzināt līķus un vienkārši tos iemeta aizā, ar ogli mutē.

Suņi pret epilepsiju

Vēl viens interesants apgalvojums – suņi un kaķi, ne tikai jūt, kur saimniekam kaut kas sāp, bet arī saprot to, ka saimnieks ātri nomirs. Šis apgalvojums, tik tiešām ir zinātnisks. Mājas mīluļi, tik tiešām saprot, ka saimnieks ātri nomirs, ja slimība ir sasniegusi fināla stadiju un organismā ir notikušas ļoti stipras izmaiņas.

Suņus apmāca brīdināt epilepsijas slimniekus, par tuvojošos lēkmi. Viena no galvenajām cilvēka, kurš slimo ar epilepsiju, dzīvībai draudošām briesmām ir, neparedzamās lēkmes. Dzīvot, ja tu nezini, kurā brīdī var sākties lēkme, ir ļoti grūti, tas rada nepārtrauktu stresa sajūtu.

Visi šie apstākļi, rada izmaiņas slimnieka psihē

Bet suņi, jūt lēkmes tuvošanos, jau vismaz 20 minūtes iepriekš, sāk pārdzīvot, jo saprot, ka ar viņu saimnieku, kaut kas nav kartībā. Pēc apmācīšanas, suņi, var dot saimniekam konkrētu signālu, par to, ka tuvojas lēkme. Piemēram, tie var ņemt zobos bikses vai kleitas malu un vilkt, vai izrādīt vēl kādu uzvedības reakciju, ko citā laikā nedara. Pateicoties sunim, cilvēkam ir iespēja izdzert zāles, apgulties drošā vietā un brīdināt citus cilvēkus.

Ko šādos gadījumos jūt suņi, nav zināms. Ir iespējams, ka strādā viņu smalkā oža, bet varbūt dzirde. Tagad ir pierādīts, ka suņi jūt magnētisko lauku, varbūt tas ir tieši tas, ko tajā brīdī sajūt dzīvnieks, jo par cilvēka magnētisko lauku varam teikt, ka tas nav izpētīts.

Suņi jūt arī kritiskās cukura izmaiņas asinīs, ja tā saimnieks ir slims ar cukura diabētu.ir acīm redzams, ka šajā gadījumā darbojas to oža. Tieši tādā pašā veidā notiek arī onkoloģisko slimību diagnosticēšana ar suņu palīdzību.

Šajos gadījumos, mēs droši varam teikt, ka dzīvnieks jūt tuvojošos nāvi, jo ar nožēlu ir jāatzīst, ka onkoloģisko slimību diagnosticēšana ir attīstīta daudz labāk, nekā slimnieku ārstēšana.

Pieņemsim, ka dzīvnieka saimnieks tomēr mirst. Te rodas vēl viens pieņēmums, ka suņi skumst pēc saimnieka, bet kaķi – ne. Tātad sanāk, ka kaķi nav tik emocionāli kā suņi. Tas ir nepareizs apgalvojums un nekorekts jautājums. Tikai tāpēc, ka suns guļ uz mirušā saimnieka kapa, nevar spriest par atšķirībām ne dzīvnieku emocionalitātē, ne suņu un kaķu atmiņā.

Kā rūpēties par dzīvnieku imunitāti aukstajā gadalaikā?

Pēc vasaras saulainajā dienām un atvaļinājumiem, ir ļoti grūti atgriezties pie ikdienas rutīnas. Bieži vien, mēs šajā periodā, ar lielu skaudību skatāmies uz saviem četrkājainajiem draugiem un domājam, ka tie, dzīvo pavisam citādāku dzīvi, daudz mierīgāku un varbūt pat daudz sakārtotāku, nekā mēs cilvēki, kuri vienmēr steidzamies, pakļaujamies stresam un bieži vien esam ar kaut ko neapmierināti.

Bet izrādās, ka tā tas nav, jo arī dzīvnieki ir pakļauti stresam. Ar šo problēmu, mājdzīvnieki var sastapties tad, kad vasaras saulainās dienas, nomaina drēgnās, ne visiem patīkamās, rudens dienas. Tieši šīs pārmaiņas, mājdzīvniekos var radīt stresu un līdz ar to arī imunitātes pavājināšanos. Bet, kā jau mums zināms, ja imunitāte nav kārtībā, tad ari saaukstēšanās slimības ilgi nav jāgaida, viens mirklis un tās ir klāt, gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tā, it kā ir ļoti pierasta slimība, bet vai mēs esam aizdomājušies, cik grūti ar to ir tikt galā mūsu mazākajiem draugiem?

Tieši tā, tāpēc, ka saaukstēšanās slimības, četrkājainajiem draugiem. Rada daudz lielākas briesmas, nekā mums, cilvēkiem. Mājdzīvnieki, šo slimību panes arī ļoti atšķirīgi, vieni, var tikai sajust nelielu nespēku, bet citiem, slimība var vilkties ļoti ilgi un pēc tam radīt, vēl arī sarežģījumus. Kaķu saaukstēšanās simptomus, laikam zina visi – sauss deguns, nespēks un asarojošas acis.

Ja jūs esat pamanījuši pirmos slimības simptomus, tad dzīvniekam vajag nodrošināt mieru, radīt tam ērtus apstākļus un dot pūkainajam draugam, pēc iespējas vairāk dzert. Ja ir pagājušas vairākas dienas, bet situācija nav mainījusies, tad nekavējoties ir jādodas pie vetārsta. Pēc ārsta apmeklēšanas, jādara viss, ko ir teicis ārsts.

Kaķiem ir stabila imūnā sistēma, tā lieliski turas pretī vīrusiem, tāpēc, kaķi, slimo ļoti reti, bet neskatoties uz to, rūpīgam saimniekam der pievērst uzmanību, dažiem faktiem, kuri var iedragāt, dzīvnieka stipro veselību. Pirmām kārtām, draudus veselībai rada, atdzišana, vērojot rudenīgās ainavas, it īpaši, ja tajās vēl ir manāma putnu lidošana, kaķis var nejust caurvēju un viegli var saaukstēties. Tāpēc, esiet uzmanīgi un parūpējieties par to, lai dzīvnieks neatrodas caurvējā.

Tieši to pašu, var teikt arī par pastaigām lietus laikā, ja jūs vēl neesat pabeidzis vasaras darbus savā vasarnīcā un turpināt uz turieni ņemt līdzi kaķi. Rudenī, dzīvokļos, tiek ieslēgta apkure, kura dzīvniekiem, arī var kļūt par stresa avotu, jo kaķi ir ļoti jūtīgi, pret jebkuru temperatūras maiņu. Bet, nekādas dabas stihijas, nebūs spējīgas salauz dzīvnieka veselību, ja saimnieks atbildīgi rūpējas par savu četrkājaino draugu.

Jebkurš, dzīvnieka īpašnieks, ir pārliecināts, ka pareiza dzīvnieka barošana, ir labas un stipras imunitātes pamatu pamats, bet ja tas tā nav un, ja jūs, neesat veltījis pienācīgu uzmanību kaķa ēdienkartei, tad rudens ir tas laiks, kurā par to ir jāaizdomājas visvairāk.

Kam jāpievērš uzmanība?

Pirmkārt, nevajag censties dzīvnieku barot ar vislētākajiem produktiem. Ja ir iespēja, tad barojiet dzīvniekus ar vislabākajiem, premium klases produktiem, ja tādas iespējas nav, tad dodieties uz konsultāciju pie vetārsta, kurš palīdzēs jums izvēlēties labākos un pareizākos produktus.

Ja tomēr, esat nolēmuši, dzīvniekam ēdienkarti sastādīt pasi, tad atcerieties, ka tajā obligāti ir jābūt gan fosforam, gan kalcijam, gan taukskābem Omega 3 un Omega 6, kā arī probiotiķiem. Tieši šie komponenti, ir ļoti svarīgi. Lai nodrošinātu jūsu dzīvniekiem labu imunitāti un līdz ar to, arī labu veselību.

Ziema. Dodamies pastaigā ar savu četrkājaino draugu

Pret ziemu, kura mūsu platuma grādos tagad ilgst nesaprotamu laika sprīdi, cilvēki izturas ļoti atšķirīgi. Vieni, cenšas pēc iespējas vairāk gūt prieka no ziemas izpriecām, citi atkal, visus ziemas vakarus pavada mājās, ērtā krēslā pie televizoru ekrāniem un pat nemēģina degunu no mājām izbāzt laukā.

Tas viss paliek katra pašā ziņā, bet… ja jums ir suns, tad jūs nevarat tam liegt garās ziemas pastaigas, jo mūsu četrkājainie draugiem ļoti patīk ziema, tāpēc, ka aukstumu, tie panes daudz labāk, nekā karstumu. Protams, ka ziemai pilsētā ir savas īpatnības, ar kurām vienkārši ir jārēķinās. Par to, kā pārvērst ziemas pastaigas par īstu baudu jūsu četrkājainajam draugam, mēs tūliņ, arī pastāstīsim.

Laiks ziemā ir ļoti kaprīzs: stiprs sals var mīties ar atkušņiem, un tāpēc uz zemes, bieži vien veidojas ledus kārta. Pilsētās, pret to cīnās ar visdažādākajiem ķīmiskajiem līdzekļiem, bet vēl biežāk ar sāls un smilšu maisījumu. Jebkurā gadījumā, tas ir agresīvs līdzeklis attiecībā pret visu, kas ar to saskaras. Pilsētu iedzīvotāji, jau ir noguruši sūdzēties par to, kādu ietekmi tas atstāj uz apaviem un uz automašīnām, bet suņu īpašnieku galvenā problēma ir nevis materiālo lietu zaudējums, bet tas, kādu iespaidu, šīs ķīmiskas vielas, atstāj uz dzīvnieku veselību.

Briesmas, šajā gadījumā ir samērā nopietnas. Ķīmiskās vielas, bojā suņu ķepu ādu un sagādā dzīvniekiem milzīgas sāpes. Cenšoties no tām atbrīvoties, tie sāk laizīt ķepas un ķīmiskās vielas nokļūst organismā un tas, savukārt, var izraisīt dzīvnieka saindēšanos.

Pat, ja jūs ar suni pastaigājaties pareizi, parkā vai laukumā, jums vienalga, lai nokļūtu uz turieni, būs jāšķērso ielas māju tuvumā, kuras sētnieki tīra un apstrādā visrūpīgāk. Cilvēki, ne vienu reizi vien, ir vērsušies komunālajos dienestos, ar lūgumu izbeigt apstrādāt ielas, māju tuvumos, pagalmus un pieeju mājas durvīm, ar ķīmiskām vielām. Uz šiem lūgumiem, tika saņemta atbilde, ka viņi nevēlas tikt iesūdzēti tiesā par to, ka kāds ir kritis un salauzis roku vai kāju. Arī viņiem ir taisnība, jo kurš gan vēlas krist un, ja piedevām vēl neveiksmīgi, tad ilgu laiku ārstēties.

Izrādās, ka vecās, labās smiltis, šādos gadījumos, ir vislabākais risinājums, bet jāsaka, ka daudzās vietās, tās vairs nelieto. Lai dzīvniekam, nenodarītu pāri pastaigas laikā, var iegadāties speciālus apavus, bet, sameklēt piemērotus, ir ļoti grūti. Pat, ja veikala jums liksies, ka viss ir kartībā, tad tas vel nenozīmē to, ka aktīvi pastaigājoties, tie sunim nekritīs nost no kājām un nesagādās dzīvniekam diskomforta sajūtu.

Dzīvnieku ekstremitātes ir uzbūvētas tā, ka zābaciņiem nav uz ka turēties, pēda dzīvniekam ir pārāk īsa un šaura, vienīgais veids, kā var nostiprināt apavus – stingri nosiet tos uz suņa kājām, bet tas, kā saprotams, radīs diskomforta sajūtu. Ja to dara fanātiski, tad dzīvniekam var sākties asinsrites traucējumi un traumas skrējiena laikā, tāpēc, ka ķepas notirps un dzīvnieks pazaudēs kustību koordināciju.

Tāpēc, ja jūsu sētnieks, strādā pēc vislabākās sirdsapziņas un viņa devīze skan; “Tīrs asfalts, jebkurā laikā”, tad mēs jums iesakām iegādāties dzīvniekam apavus, bet uzvilkt tos, tikai līdz pastaigas vietai. Spalvainiem dzīvniekiem, it īpaši medību sugām, starp pirkstiem aug samērā lieli un biezi spalvu kušķi, kurus dzīvnieku saimnieki, ziemā nogriež, tāpēc, ka tur piesalst ledus. Ledus gabaliņi, dzīvniekiem rada diskomforta sajūtu, bet tie lieliski tiek ar to gala – periodiski apguļas un izgrauž. Tajā pašā laikā, starp pirkstiem, augošā spalva, lieliski pasargā dzīvnieku ķepas no ķīmiskajām vielām, kuras, šajā gadījumā, nokļūst tikai uz mazas, spilventiņu daļas, kuras ir klātas ar biezu, mazjutīgu ādas slāni un nav spējīgas sasniegt, maigo ādu starp pirkstiem.

Ziemas pastaigām, lieliski derēs arī aizsarglīdzekļi, kurus var iegādāties ZOO veikalos. Šie līdzekļi, parasti tiek ražoti uz bišu vaska, vazelīna vai dzīvnieku tauku pamata. Tādi krēmi, lieliski pasargā dzīvnieku ķepas no apsaldēšanas, pasargā no siltuma noplūdes, bet no ķīmiskajām vielām, šie krēmi, pasargāt nav spējīgi. Ar nožēlu jāatzīst, ka neviens krēms nav spējīgs stāties pretī Mendeļejeva tabulai, bet, pēc pastaigas, aukstā ziemas laikā, par ļaunu nenāks, ja jūs, dzīvnieka ķepas sasmērēsiet ar vienu, no šiem krēmiem.

Mājas dzīvnieki un sirds asinsvadu saslimšanas

Izrādās, ka mūsdienās, slimības, daudz vairāk skar ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus. Dzīvnieki tieši tāpat kā cilvēki slimo ar sirds un asinsvadu slimībām. Piemēram, sirds asinsvadu slimības, ieņem līdera lomu mirstības ziņā ne tikai cilvēkiem, bet arī mājdzīvniekiem.

Ja mēs varam ticēt statistikai, tad tā ir visai izplatīta patoloģija – minimums, 10% kaķu un suņu saskaras ar šo slimību. Par lielu nožēlu, lielākais virums, sirds – asinsvadu slimību attīstās ļoti ilgstošā laika posmā, tāpēc, līdz tam brīdim, kad visuzmanīgākais saimnieks var pamanīt izmaiņas dzīvnieka organismā, tajā jau var būt notikušas nopietnas izmaiņas. Turklāt, ir nepieciešams zināt arī raksturīgākos problēmas simptomus, jo gan kaķiem, gan suņiem tie ir atšķirīgi.

Suņi

Suņiem, par pirmo brīdinājuma signālu var kalpot klepus. Tas var parādīties visas dienas garumā, bet naktī – tas var pastiprināties. Lēkmes, ar laiku paliek biežākās un stiprāk izteiktas, parādās papildus simptomi: nogurums, suns neko nevēlās darīt, tam parādās aizdusa, kļūst grūti elpot, strauji pazeminās svars, tam nav apetītes un var būt pat samaņas zudumi.

Kaķi

Šiem graciozajiem dzīvniekiem, par pirmajām pazīmēs sirds – asinsvadu slimību gadījumos var kalpot – gļotādu krāsas izmaiņas – tās kļūst zilas (mutes dobums, acis) vai arī tieši otrādi, tās var palikt bālas. Par slimības varbūtību, var liecināt arī aizdusa, nespēks, aizmugurējo ekstremitāšu paralīze.

Ja jūs esat pamanījuši vienu, vai vairākus, augstāk minētos simptomus, ja jūsu četrkājainais draugs ir sācis slikti panest fizisko slodzi, tad nekādā gadījumā neatlieciet vizīti pie veterinārā ārsta.

Profesionāli ārsti, pēc dzīvnieka apskates un vairākiem izmeklējumiem (asins analīzes, kardiogrammas un ehokardiogrammas), būs spējīgi noteikt diagnozi, kā arī nozīmēt nepieciešamo ārstēšanas kursu vai arī ieteikt profilaktiskos līdzekļus. Savlaicīga, slimības konstatēšana , var palēnināt un apturēt slimības attīstīšanos.

Rodas jautājums, kas kalpo par iemeslu tam, ka mūsu četrkājainie draugi slimo ar sirds – asinsvadu slimībām? Pirmām kārtām, šeit ir jānosauc ģenētiskā nosliece. Piemēram, dažām suņu šķirnēm ir liela nosliece, dažādu pataloģiju iedzimšanai: dobermaņi, dogi, kokerspanieļi, buldogi, u. d. c. Eksistē, vēl arī daudz ārējo faktoru, kuri var izprovocēt sirds – asinsvadu slimības, piemēram, pārciestas infekciju un saaukstēšanās slimības, smagas fiziskās slodzes, traumas un asins zaudēšana.

Ir saprotams, ka nav iespēju norobežot savu mīluli no visām iespējamajām nepatikšanām un briesmām, bet tomēr ir reizes, kad var veikt dažus piesardzības mērus un dzīvnieku pasargāt. Piemēram, pasargājiet savu dzīvnieku no pārkaršanas un atdzišanas, pakāpeniski gatavojiet fiziskajai slodzei, trenējiet izturību un veiciet visas potes pret infekcijas slimībām.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš dzīvnieka ēdienkartei – tai vajag būt sabalansētai, vajag sekot līdzi tam, lai dzīvniekam neparādās liekais svars un neattīstās cukura diabēts.

Tādu ēdienkarti ir izstrādājuši speciālisti no Kanādas un tās pamatā ir bioloģiskais līdzsvars, kurš vēsta, ka dzīvnieka ēšanas paradumiem ir jābūt ļoti līdzīgiem dabīgajiem ēšanas paradumiem.

Dabīgajā vidē, suņu un kaķu ēdienkartē pārsvarā ietilpst gaļa, t. i. olbaltumvielas, bet ogļhidrāti, tiem praktiski nav vajadzīgi. Tāda, dzīvnieku barošana var saglabāt dzīvnieku veselību un labu izskatu. Ar nožēlu, jāsaka, ka mūsdienās, dzīvnieki, bieži vien tiek pieskaitīti pie ģimenes locekļiem un tiek baroti ar visdažādākajiem saldumiem, cilvēki neaizdomājas, ka ir produkti, piemēram šokolāde, kuru dzīvnieka organisms nav spējīgs pārstrādāt un ka tas viss var beigties, ne tikai ar dzīvnieka saslimšanu, bet pat ar nāvi.

Pret četrkājaino ģimenes draugu veselību, vajag izturēties īpaši atbildīgi, jo tie nav spējīgi mums pasūdzēties par savu slikto pašsajūtu, tātad, visa atbildība par to gulstas uz dzīvnieka saimnieka pleciem. Pareiza barošana kopā ar mēreniem treniņiem un spēlēm, ļaus jums izbaudīt vienam otra sabiedrību, ilgus gadus. Tikai atcerieties, ka par savu veselību arī vajag rūpēties.

Jūsu suns ir tikpat gudrs, kā jūsu divgadīgais mazulis

Interesanti fakti par suņiem

Suņi tiek uzskatīti par visuzticamākajiem mājdzīvniekiem, tie ir vislabākie kompanjoni, visjaukākie rotaļu biedri, vislabākās aukles, visuzmanīgākie pavadoņi…šo sarakstu var turpināt vēl un vēl. Ja jūs mīlat savu suni, tad izlasiet šo rakstu, jo tas jums palīdzēs vēl labāk izprast jūsu draugu un satuvināties ar to.

Jūsu suns ir tikpat gudrs, ka jūsu divgadīgais mazulis

Iemesls, kāpēc suns un bērns tiek labi satiek ir pavisam vienkāršs – viņi sarunājās vienā valodā, vai vismaz saprot, aptuveni vienādu vārdu un žestu skaitu – 250.

Suņi un kaķi, dzer ūdeni, ļoti līdzīgā veidā

Grūti noticēt, bet tā tas, suņi dzer ūdeni, tieši tāpat kā kaķi, saliecot mēles galiņu un izveidojot karotīti.

Jūsu sunim nav laika sajūtas – tas skumst uz zaudē jūs ikreiz, kad jūs aizejat

Ja jūs uzskatāt, ka jūsu suns zina, kad tam ir laiks ēst vai doties pastaigā, jums ir taisnība. Suņi labi atceras savu rutīnu un mūsu procedūras, tie jūt arī to, ka ir pagājis ilgs laiks, kops iepriekšējās mijiedarbošanās reizes, bet suņiem nav laika sajūtas, un tie, visticamāk, uzticas savam bioloģiskajam pulkstenim un instinktiem.

Suņa ūsas palīdz tam redzēt tumsā

Protams, ka to nevar nosaukt par nakts redzi, vai par kādu citu brīnumainu spēku, bet šīs ūsas, palīdz sajust sunim, vismazākās vēja plūsmas un apgādāt dzīvnieku ar informāciju par izmēru, formu, ātrumu un to, cik tuvu atrodas priekšmets. Tas palīdz sunim labāk sajust tuvojošās briesmas. Kā arī medījumu.

Suņa oža ir 10 miljons reižu labāka, nekā jums

Atkarībā, no jūsu suņa sugas, tam var būt, aptuveni no 100 līdz 300 smaržas receptoru, kuri atrodas degunā. Cilvēkiem, tādu receptoru ir tikai 5 miljoni. Turklāt, sunim tā smadzeņu daļa, kura atbild par ožu ir 40 reizes lielāka, nekā, tā pati, smadzeņu daļa cilvēkam. Viss kopā, veido visaugstākās pakāpes jutīgumu, kurš ir miljoniem reižu lielāks, nekā cilvēkam.

Suņi dzird četras reizes labāk, nekā cilvēki

Neskatoties uz to, ka kucēni piedzimst pavisam kurli, tie ļoti ātri attīsta savas spējas lieliski dzirdēt. Suņi, ne tikai saož labāk par cilvēku, bet arī dzird labāk par cilvēku. Bet gadiem ejot, gan suņiem, gan cilvēkiem, samazinās skaņu dzirdēšanas augšējā robeža.

Suns ir spējīgs sajust jūsu emocijas

Ar ožas palīdzību, suns ir spējīgs noteikt, kā jūs jūtaties, piemēram, vai jūs esat nosvīdis, vai esat sācis nervozēt vai arī no kaut ka baidāties. Ir iespējams, ka tieši tāpat, suņi nosaka arī konkrētas slimības.

Suņiem ir sviedru dziedzeri un tie atrodas ķepu spilventiņos

Sviedru dziedzeri sunim atrodas uz ķepam, starp spilventiņiem. Tas izskaidro to, kāpēc karsta laikā suņi cenšas samērcēt ķepas.

Gadu vecs kucēns ir tikpat spēcīgs ka piecpadsmitgadīgs pusaudzis

Dažādu sugu kucēni, attīstās atšķirīgi, lielo sugu dzīvnieki aug ātrāk nekā mazo sugu pārstāvji. Bet, tomēr, tiek uzskatīts, ka jebkurš suns, 1,5 gadu vecumā jau ir pieaudzis.

Suņi atceras aptuveni 250 komandu

Tas liekas neticami, bet suņi ir spējīgi atcerēties aptuveni 250 komandu, kuras ir izteiktas vāros vai parādītas ar žestiem.

Suņiem ir mitrs deguns.

Visiem ir zināms, ka suņiem vienmēr ir mitrs deguns. Interesanti ir tas, ka tas nav kaut kāds nejaušs pārpratums, bet gan nepieciešamība, lai varētu nekļūdīgi noteikt smaržas virzienu.

Suņa zobi

Pieaugušajiem suņiem ir 42 zobi, bet kucēniem tikai 28 mazi zobiņi.

Suņa sirdspuksti

Sunim sirds sitas gandrīz tikpat bieži, kā cilvēkam – 60 – 100 reizes. Bet kucēniem – 100 – 140 reizes minūtē.

Suņi neatšķir krāsas

Te varam tikai brīnīties, kā tad suņi pavadoņi zina, kurā brīdī ir jāiet pāri ielai? Izrādās, ka šie gudrie dzīvnieki orientējas nevis uz luksoforu, bet uz mašīnu plūsmu un cilvēku kustību.

Šokolāde ir bīstama suņiem

Atcerieties, šokolāde ir bīstama suņu dzīvībai, tāpēc, ka satur vielas, kuras suņa organisms nav spējīgs pārstrādāt.

Suņa dzīve. Mīti par patversmēm un klaiņojošajiem dzīvniekiem

Latvijā ir daudz dzīvnieku patversmju, kurās dzīvo tūkstošiem suņu un kaķu, bet to skaits, ar katru gadu turpina tikai pieaugt. tad, kāpēc ir jāpērk dzīvnieki, ja tos var paņemt no patversmēm? Bieži vien, šeit savu negatīvo lomu nospēlē izveidojušies priekšstati un mīti.

Patversmē dzīvniekiem ir labi

Dzīvnieku patversmes tiek iedalītas privātajās, kuras parasti tiek uzturētas par saziedotajiem līdzekļiem un municipālajās, kurām naudu piešķir valsts. Katrai patversmei ir savas īpatnības, bet pārsvarā visās patversmēs suņi dzīvo voljēros un vienreiz dienā tos ved pastaigāties un dod tiem ēst. Daudzās patversmēs dzīvo arī kaķi, bet dažas patversmes izmitina arī citus dzīvniekus, kuri ir nonākuši uz ielas.

Ikdienā, dzīvniekus aprūpē vai nu darbinieki, vai nu patversmes īpašnieki. Gandrīz visās patversmēs ir brīvprātīgie palīgi, kuri ved suņus pastaigā, ārstē tos, mēģina tiem sameklēt jaunus saimniekus, atved barību, u. t. t. Ar nožēlu jāatzīst, ka brīvprātīgo palīgu visiem nepietiek, tāpēc ir tādi dzīvnieki, kuri gaida ierodamies savu draugu, veselu nedēļu, bet citi, vienkārši noskatās, kā ir paveicies biedram, kurš ir iekļuvis tādā pašā nelaimē.

Bet labi patversmē, nav nevienam, dzīvnieki dzīvo ļoti saspiestos apstākļos, tiem trūkst uzmanības, viņi reti un maz pastaigājas. Ziemā, tiem ūdens vietā dos sniegu, tāpēc, ka lielā salā, ūdens vienkārši sasalst. Un visas patversmes vieno – draudzīga suņu kaukšana vairākas reizes dienā, jo viņi skumst.

Visi dzīvnieki ir slimi

Ja dzīvnieks nokļūst patversmē, tas uzreiz tiek sterilizēts un tam tiek veiktas visas nepieciešamās potes. Protams, ka neviens nevar apgalvot, ka visi patversmes iemītnieki ir veseli. Atstāti un nevienam nevajadzīgi, tie ne vienmēr kādam var pasūdzēties, ka tiem kaut kas sāp, bet darbinieki un brīvprātīgie, starp simtiem dzīvnieku, ne vienmēr ir spējīgi pamanīt saslimušo dzīvnieku. Kaut gan lielākais, patversmes iedzīvotāju skaits ir pilnība vesels un ir gatavs doties uz jaunajām mājām, bet neskatoties uz to, pirmajā etapā, tomēr vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību to veselībai. Tas ir tāpēc, ka nonākot jaunos apstākļos, dzīvnieks vienmēr izjutīs stresu, jo tam ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie šiem apstākļiem. Pats galvenais faktors, kurš veicina ātrāku pierašanu, ir jaunā saimnieka mīlestība, suns to jūt un tad daudzas problēmas un nepatikšanas izpaliek.

Tā nav sieviešu darīšana

Brīvprātīgajā darbā, iesaistās daudz veiksmīgu un jaunu cilvēku, kuri vienu reizi nedēļā, vai arī biežāk ierodas pie saviem patversmes draugiem. Brīvprātīgo darbinieku vidū ir ļoti daudz skaistā dzimuma pārstāvju.

Daudzi savu palīdzību īpaši nereklamē, sakarā ar atbildīgo amatu, kuru ieņem darbā, bet arī neslēpj to, ka vienu no savām brīvdienām pavada patversmē. Šo faktu mēs stāstījām tāpēc, ka daudzi cilvēki uzskata, ka brīvprātīgajā darbā iesaistās, pārsvarā, padzīvojuši cilvēki.

Bet, neskatoties uz to, ka darbā iesaistās arī daudz jauniešu, cilvēku vienalga nepietiek. Pienākumi, kurus šeit vajag izpildīt, nav sarežģīti – dzīvniekus vajag pabarot, izvest pastaigāties, izķemmēt…Patversmes joprojām gaida cilvēkus, kuri būtu gatavi palīdzēt šajā darbā.

Visas šīs problēmas un nelaimes…

Mēs, bieži vien, sociālajos tīklos, saskaramies ar lūgumu, palīdzēt kārtējam sunim vai kārtējam kaķim, kurš ir nokļuvis nelaimē. Bet, visbēdīgākais ir tas, ka šie dzīvnieki cieš tāpēc, ka tiem pāri ir nodarījis cilvēks. Patversmēm, bieži vien nepietiek naudas, tāpēc tā tiek vākta visādos veidos un bieži vien sociālajos tīklos ievietotās fotogrāfijas, rada priekšstatu, ka tur dzīvo tikai slimi un savainoti dzīvnieki ar slimu psihi. Patiesībā, viss ir citādāk, patversmēs nonāk gan bijušie mājas dzīvnieki, gan sugas dzīvnieki, gan skaisti un gudri dzīvnieki.

Mainīt cilvēku domas ir ļoti grūti, tāpēc dzīvnieki, kuri dzīvo patversmēs, cilvēkiem asociējas ar problēmām un nelaimēm. Ko vajag darīt, lai cilvēki mainītu šo viedokli? Jāveic ilgs un pacietīgs darbs, pretī katram negatīvajam ierakstam, pretī ir jābūt trīs pozitīviem ierakstiem.

Būris sunim

Tad, kad suņu īpašnieki dzird piedāvājumu iegādāties savam mīlulim būri, viņi izjūt sašutumu. Viņus var saprast, jo tur ievietot piedāvā nevis putnu vai grauzēju, bet brīvību mīlošu būtni, kura ļoti ērti jūtas kopā ar cilvēkiem un ģimeni.

Bet paiet laiks, ģimenei nākas šķirties no vairākiem apavu pāriem, viena vai diviem mobilajiem tālruņiem, bet mēbeles izskatās tā, it kā pie to dizaina izveidošanas būtu strādājuši vairāki bebri. Šajā brīdī, doma par dzīvnieka ievietošanu būrī, nemaz tik nežēlīga vairs neliekas.

Bet ja jums ir vajadzība regulāri doties uz izstādēm vai veikt ceļojumus ar lidmašīnu, tad jautājums par četrkājainā drauga drošu patvērumu, kurā tas ērti varēs pavadīt dažas stundas, kļūs ļoti aktuāls.

Mūsdienās, zooloģiskie veikali piedāvā plašu suņu būru izvēli: tie var būt maza izmēra pārnēsājami, no plastikas izgatavoti būri, tie var būt lieli voljēri ar atsegtu augšdaļu, tās var būt auduma teltis, kā arī daudzi citi varianti. Universāla risinājuma nav, izvēle jāizdara vadoties no iemesliem, kuri ir pamudinājuši īpašnieku iegādāties suņu būri.

Ja jūs iegādājieties būri no metāla stieplēm, tad vajag pārliecināties, ka tās ir pietiekami resnas un sunim nebūs iespējas tās pārgrauzt vai salauzt, bet attālums starp stieplēm, neļaus dzīvniekam tur iebāzt galvu. Koka elementi šajā gadījumā nav funkcionāli, tos ir viegli pārgrauzt, bet asās malas var sunim radīt traumu. Kvalitatīvs, plastikas būris kalpos ilgi, bet visoptimālākais un ilglaicīgākais variants ir tad, kad visi elementi ir izgatavoti no metāla. Lai tāda “suņu būda” izskatītos mājīgāk un lai radītu dzīvniekam droša patvēruma sajūtu, to var apsegt ar audumu. Svarīgi ir izvēlēties, dzīvnieka augumam atbilstošu būri.

Ja ir paredzēts, ka suns būrī pavadīs katru dienu vairākas stundas tad, kad saimnieki nebūs mājās, tad būra izmēriem ir jābūt pietiekami lieliem, lai suns tajā varētu piecelties kājās, apgulties, izstiepties , apgriezties un izdarīt kaut vai dažus soļus.

Būrī ir jābūt vietai, kur novietot trauku ar ūdeni un tajā jāatrodas suņa mīļākajai rotaļlietai. Būrī ir obligāti jābūt ūdenim, vēlams tādā traukā, no kura tas nelīst laukā.

Iesākumā, būri var nolikt blakus saimnieka gultai, lai sunim būtu vienkāršāk pierast pie jaunajiem apstākļiem un lai viņš nejustos tik vientuļš. Ja suns ir pareizi audzināts, tad viņš būri uztver kā savu migu un visticamāk, ka gribēs tajā atrasties gan tad, kad visa ģimene ir mājās, gan arī naktī.

Galvenais – nekādā gadījumā nenovietojiet būri pie radiatoriem vai caurvējā, jo gan pārkāršana, gan saaukstēšanās ir kaitīgas veselībai. Virtuve vai bērnu istaba – arī nav piemērotas suņa būra novietošanai, it īpaši no higiēnas viedokļa.

Pirmajam, kucēna iespaidam par jauno māju, vajag būt maksimāli pozitīvam. Atbalstiet jebkuru intereses izrādīšanu: lieliet savu mīluli par to, ka viņš ir pienācis klāt un apošņājis būri, lieliet par to, ka viņš ir tajā iespēris dažus soļus. Šajā etapā necentieties viņu aizslēgt būrī, lieciet viņam saprast, ka tā ir viņa vēlme atrasties būrī, nevis saimnieka prasība. Neierobežojiet laiku un necentieties ar varu izvilkt no suni no būra. Nodrošiniet sunim būrī, maksimāli ērtus apstākļus: ievietojiet tur paklājiņu gulēšanai, rotaļlietas un kauliņu.

Tad, kad suns, labprāt paliks būrī, aizslēdziet to uz neilgu laiku, tad atslēdziet, palieliet suni un izlaidiet to laukā. Ja suns smilkstēs un ries, ignorējiet viņa uzvedību, sagaidiet kamēr viņš nomierinās, tad palieliet uz izlaidiet viņu.

Ja suns uz būri sāk vilkt savas mantas, tā ir laba zīme, tas nozīmē, ka viņš to sāk uzskatīt par savu migu.

Laiku, kuru suns pavada aizslēgts, vajag palielināt pakāpeniski, sākot ar dažām minūtēm un beidzot ar 8 – 10 stundām. Atcerieties, vienmēr vajag pārbaudīt vai būrī ir ūdens, jo bez ēdiena suns varēs iztikt, bet ūdens trūkums var radīt nopietnas problēmas ar suņa veselību. Vislabāk kucēnu pie ilgstošas palikšanas būrī ir pieradināt naktī, tad, kad viņš ir mierīgs un grib gulēt.