Suņa dzīve. Mīti par patversmēm un klaiņojošajiem dzīvniekiem

Latvijā ir daudz dzīvnieku patversmju, kurās dzīvo tūkstošiem suņu un kaķu, bet to skaits, ar katru gadu turpina tikai pieaugt. tad, kāpēc ir jāpērk dzīvnieki, ja tos var paņemt no patversmēm? Bieži vien, šeit savu negatīvo lomu nospēlē izveidojušies priekšstati un mīti.

Patversmē dzīvniekiem ir labi

Dzīvnieku patversmes tiek iedalītas privātajās, kuras parasti tiek uzturētas par saziedotajiem līdzekļiem un municipālajās, kurām naudu piešķir valsts. Katrai patversmei ir savas īpatnības, bet pārsvarā visās patversmēs suņi dzīvo voljēros un vienreiz dienā tos ved pastaigāties un dod tiem ēst. Daudzās patversmēs dzīvo arī kaķi, bet dažas patversmes izmitina arī citus dzīvniekus, kuri ir nonākuši uz ielas.

Ikdienā, dzīvniekus aprūpē vai nu darbinieki, vai nu patversmes īpašnieki. Gandrīz visās patversmēs ir brīvprātīgie palīgi, kuri ved suņus pastaigā, ārstē tos, mēģina tiem sameklēt jaunus saimniekus, atved barību, u. t. t. Ar nožēlu jāatzīst, ka brīvprātīgo palīgu visiem nepietiek, tāpēc ir tādi dzīvnieki, kuri gaida ierodamies savu draugu, veselu nedēļu, bet citi, vienkārši noskatās, kā ir paveicies biedram, kurš ir iekļuvis tādā pašā nelaimē.

Bet labi patversmē, nav nevienam, dzīvnieki dzīvo ļoti saspiestos apstākļos, tiem trūkst uzmanības, viņi reti un maz pastaigājas. Ziemā, tiem ūdens vietā dos sniegu, tāpēc, ka lielā salā, ūdens vienkārši sasalst. Un visas patversmes vieno – draudzīga suņu kaukšana vairākas reizes dienā, jo viņi skumst.

Visi dzīvnieki ir slimi

Ja dzīvnieks nokļūst patversmē, tas uzreiz tiek sterilizēts un tam tiek veiktas visas nepieciešamās potes. Protams, ka neviens nevar apgalvot, ka visi patversmes iemītnieki ir veseli. Atstāti un nevienam nevajadzīgi, tie ne vienmēr kādam var pasūdzēties, ka tiem kaut kas sāp, bet darbinieki un brīvprātīgie, starp simtiem dzīvnieku, ne vienmēr ir spējīgi pamanīt saslimušo dzīvnieku. Kaut gan lielākais, patversmes iedzīvotāju skaits ir pilnība vesels un ir gatavs doties uz jaunajām mājām, bet neskatoties uz to, pirmajā etapā, tomēr vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību to veselībai. Tas ir tāpēc, ka nonākot jaunos apstākļos, dzīvnieks vienmēr izjutīs stresu, jo tam ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie šiem apstākļiem. Pats galvenais faktors, kurš veicina ātrāku pierašanu, ir jaunā saimnieka mīlestība, suns to jūt un tad daudzas problēmas un nepatikšanas izpaliek.

Tā nav sieviešu darīšana

Brīvprātīgajā darbā, iesaistās daudz veiksmīgu un jaunu cilvēku, kuri vienu reizi nedēļā, vai arī biežāk ierodas pie saviem patversmes draugiem. Brīvprātīgo darbinieku vidū ir ļoti daudz skaistā dzimuma pārstāvju.

Daudzi savu palīdzību īpaši nereklamē, sakarā ar atbildīgo amatu, kuru ieņem darbā, bet arī neslēpj to, ka vienu no savām brīvdienām pavada patversmē. Šo faktu mēs stāstījām tāpēc, ka daudzi cilvēki uzskata, ka brīvprātīgajā darbā iesaistās, pārsvarā, padzīvojuši cilvēki.

Bet, neskatoties uz to, ka darbā iesaistās arī daudz jauniešu, cilvēku vienalga nepietiek. Pienākumi, kurus šeit vajag izpildīt, nav sarežģīti – dzīvniekus vajag pabarot, izvest pastaigāties, izķemmēt…Patversmes joprojām gaida cilvēkus, kuri būtu gatavi palīdzēt šajā darbā.

Visas šīs problēmas un nelaimes…

Mēs, bieži vien, sociālajos tīklos, saskaramies ar lūgumu, palīdzēt kārtējam sunim vai kārtējam kaķim, kurš ir nokļuvis nelaimē. Bet, visbēdīgākais ir tas, ka šie dzīvnieki cieš tāpēc, ka tiem pāri ir nodarījis cilvēks. Patversmēm, bieži vien nepietiek naudas, tāpēc tā tiek vākta visādos veidos un bieži vien sociālajos tīklos ievietotās fotogrāfijas, rada priekšstatu, ka tur dzīvo tikai slimi un savainoti dzīvnieki ar slimu psihi. Patiesībā, viss ir citādāk, patversmēs nonāk gan bijušie mājas dzīvnieki, gan sugas dzīvnieki, gan skaisti un gudri dzīvnieki.

Mainīt cilvēku domas ir ļoti grūti, tāpēc dzīvnieki, kuri dzīvo patversmēs, cilvēkiem asociējas ar problēmām un nelaimēm. Ko vajag darīt, lai cilvēki mainītu šo viedokli? Jāveic ilgs un pacietīgs darbs, pretī katram negatīvajam ierakstam, pretī ir jābūt trīs pozitīviem ierakstiem.