Kāpēc mēs iegādājamies mājdzīvniekus?

Cilvēki, mājdzīvniekus iegādājas tāpēc, ka cilvēkiem ir iedzimta interese par citiem dzīvnieku veidiem, kā arī sociālu iemeslu dēļ.

“Kad man palika desmit gadu, man uzdāvināja mazu kucēnu. Es biju tik ļoti pārsteigta, ka no laimes sāku raudāt, jo cik sevi atceros, es vienmēr gribēju suni. Nākamo 14 gadu laikā, suns iekaroja visu sirdis, ar kuriem tam bija, kaut vismazākais kontakts. Kad tas nomira, mēs raudājām tā, it kā būtu pazaudējuši tuvu cilvēku.”

Amerikā, vairāk nekā puse cilvēku, tur mājdzīvniekus draugu vietā. Nav svarīgi, vai dzīvnieks ir klāts ar zvīņām, spalvām, vai tam ir kažoks, vai kāju vietā pleznas. Cilvēki, pret šiem dzīvniekiem, parasti izturas, kā pret ģimenes locekļiem.

2014. gadā, amerikāņi, saviem mājdzīvniekiem, iztērēja 58 miljardus dolāru un milzīgi daudz sava laika. Nu jau vairāk nekā 50 gadus, psihologi mēģina tikt skaidrībā, kāpēc cilvēki tik ļoti ir pieķērušies dzīvniekiem un kāpēc mēs esam gatavi tērēt milzīgi daudz līdzekļu un spēka, rūpējoties par tiem.

Speciālisti, kuri pētīja cilvēku un dzīvnieku attiecības ir uzzinājuši daudz jaunu faktu. Piemēram, to, kā pašidentifikācija, audzināšana, atbalsta sajūta un pieķeršanās iespaido mūsu attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.

Iemesli, kāpēc cilvēki iegādājas mājdzīvniekus, var būt visdažādākie un tie var atšķirties tikpat daudz, kā zeltītais retrīvers no zelta zivtiņām, bet zinātnieki tomēr ir izcēluši dažus momentus, kurus vieno saimniekus ar viņu mīluļiem. Noteikti bioloģiskie un sociālie faktori izraisa mūsos, neapzinātu vajadzību iegādāties dzīvnieku.

Turklāt, tāda emocionālā saikne ar mājdzīvniekiem, cilvēkiem samazina stresa līmeni un ienes daudzveidību viņu dzīvē. Jo vairāk mēs uzzinām par mājdzīvniekiem, jo labāk varam tikt skaidrībā, ko nozīmē mūsu pieķeršanās šim dzīvniekam.
Bieži vien, mūsu vajadzība, pēc saskarsmes ar dzīvniekiem, ir iedzimta. Izmeklējumi, kurus veica psiholoģe Vanessa loBue 2013.gadā, parādīja, ka mazuļi 2 – 3 gadu vecumā, izvēlas vairāk laika pavadīt kopā zivtiņām, kāmīšiem, zirnekļiem, čūskām, nevis ar nedzīvām mantām.

Mūsu smadzenēs ir zona, kura atbild par emocijām, bet 2011. gadā zinātnieki atrada neironus, kuri reaģē uz dzīvnieku attēliem. Tagad, kļūst skaidrs, kāpēc mēs tik emocionāli reaģējam, ieraugot dzīvniekus.

Daudzi dzīvnieki, droši vien, piesaista cilvēkus, pateicoties savam mīlīgajam purniņam, jo izraisa vecāku jūtas. Zinātnieki, jau sen ir pamanījuši, ka cilvēkiem, acīmredzot ir iedzimta reakcija uz vaibstiem, kuri ir raksturīgi cilvēku bērniem – lielas acis, plata piere, u. t.

Biologs, E. O. Wilsons, uzskata, ka mūsu interese par dzīvniekiem ir cēlusies no “biofīlijas” , tas ir, iedzimtas noslieces koncentrēties uz visu dzīvo un procesiem, kuriem ir sakars ar dzīvību. Pēdējie pētījumi, runā par labu, tieši šim skaidrojumam.

Visticamāk, ka cilvēki izvēlas turēt mājās visdažādākos dzīvniekus, sākot ar tarantuliem un beidzot ar salamandrām, tāpēc, ka viņus pievelk, visas dzīvās radības.

Bet zinātnieks Vilsons, apgalvo, ka mūsu interese par dzīvniekiem, ir atkarīga no sabiedrības tradīcijām un personīgās pieredzes. Piemēram, suņi ir ļoti iecienīti rietumu valstīs, bet tiek uzskatīti par netīriem dzīvniekiem, islāma valstīs.

Psihologs Harold A. Herzog apgalvo, ka tieši vide nosaka to, kādu dzīvnieku cilvēki izvēlēsies. 2013. gadā, psihologs, kopā ar saviem kolēģiem publicēja rakstu, kurā ar Amerikas suņu audzētāju biedrību izanalizēja, kādas suņu sugas ir bijušas populāras laikā no 1926. gada līdz 2005. gadam.

Viņi neatrada nekādas kopsakarības ar sugas veselības stāvokli, mūža ilgumu, uzvedības īpatnībām, ar tādām kā agresivitāte vai laba pakļaušanās dresūrai. Popularitātes izmaiņas bija ļoti straujas un vairāk līdzinājās modes svārstībām. 2014. gadā Herzogs , kopā ar diviem kolēģiem pierādīja, ka filma, kurā piedalās kādas konkrētas sugas suns, ir spējīga, nodrošināt šai suņu sugai popularitāti vismaz uz desmit gadiem.

Herzogs uzskata, ka citus mājdzīvniekus, cilvēki var iegādāties tāpēc, ka tos ir iegādājies vēl kāds, jo te parādās mūsu tieksme kādu atdarināt. Kā piemēru, viņš min, īslaicīgo aizraušanos ar bruņurupučiem Amerikas Savienotajās Valstīs un ar karpām Japānā.