Kāpēc dzīvnieki skumst?

Jūsu četrkājainais draugs, nezināmu iemeslu dēļ ir noskumis, slikti guļ un pat kādreiz atsakās no saviem iemīļotākajiem gardumiem? Nav izslēgts, ka dzīvniekam steidzami ir vajadzīga jūsu palīdzība. Kas ir depresija un kā ar to cīnīties, stāsta vetārsts Dmitrijs Fursovs.

Samērā daudz saimnieku, pamana, ka viņa četrkājainajam draugam ir mainījies gan garastāvoklis, gan uzvedība, bet ļoti reti saimnieki, to nosauc par depresiju. Pārējie, dzīvnieku saimnieki uzskata, ka depresija var būt tikai rudenī. Bet vetārsti saka, ka visbīstamākais laiks ir februāris un marta sākums, tāpēc, ka ilgais aukstums ir novājinājis imunitāti, līdzvērtīgi uz to ir iedarbojušās temperatūras svārstības un saules trūkums, arī laukā dzīvnieki tiek daudz retāk…

No medicīniskā saktu punkta, sezonas depresija kaķiem nav tikai garastāvokļa maiņa, bet nopietna saslimšana. Šī slimība tiek raksturota kā emocionālās dabas traucējumi, kurus pavada bezmiegs un atsvešināšanās.

Arī dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, vaina slēpjas serotonīnā – hormonā, kurš atbild par labu garastāvokli un kurš veidojas gaismas ietekmē. Tumsā, serotonīns pārveidojas melatonīnā un ja tas pārsniedz pieļaujamās devas, tad rodas nepārvarama vēlēšanās gulēt. Serotonīna daudzums organismā iedarbojas gan uz cilvēka, gan uz dzīvnieka psiholoģisko stāvokli.

Vēl viens svarīgs faktors – avitaminoze. Ziemas beigās mūsu organisms ir izsmēlis visus vitamīnu krājumus un tāpēc tam, tagad ir asa nepieciešamība vitamīnos. It īpaši svarīgs ir A un C vitamīns.

Grūti noticēt, bet atšķirībā no cilvēka, dzīvniekiem, šīs slimības sekas, var būt daudz bēdīgākas. Depresija veicina suņiem migrēnas attīstīšanos un sāpes vēderā. Tie suņi, kuri dzīvo lielās pilsētās, ļoti bieži cieš arī no stresa.

Uz dzīvnieku pašsajūtu iedarbojas daudz faktoru – tie ir šaurie dzīvokļi, ierobežota brīvība, slikta ekoloģija, citu suņu, kuri tiek satikti uz ielas, agresija un tas viss tikai pastiprinās ar tumsas un aukstuma iestāšanos.

Kādreiz, pie dzīvnieku sliktās pašsajūtas ir vainīgi paši saimnieki, tāpēc, ka saspringums, depresīvais stāvoklis, no saimnieka var pāriet pie dzīvnieka. Stress suņiem, izpaužas tieši tāpat kā cilvēkiem. Tie bieži sāk laizīties, kasās, līdzīgi, kā to dara cilvēki, kad grauž nagus. Depresija var saasināties, bet var būt arī hroniska.

Ja ir slimības saasinājums, tad dzīvnieka uzvedība var būt bremzēta, bet viņš pats apātisks. Suns ir vienaldzīgs pret apkārtējo pasauli, neizrāda interesi par pastaigām, nepamana mīļākās lietas, tam pazūd apetīte, reizēm suns pilnībā var atteikties no ēdiena (anoreksija) un daudz gulēt.

Šajā sarežģītajā laikā, vajag uzmanīgi sekot, lai pastaigas laikā, jūsu dzīvnieks nenobīstas no skaļām skaņām (petaržu sprādzieniem, mašīnu signāliem, skalām suņa rejām). Pacentieties, šajā laikā, mājās nevest svešus dzīvniekus, jo dzīvnieks, var sākt uzskatīt, ka viņš vairs nevienam nav vajadzīgs un ka viņu vairs neviens nemīl. Nevajag šķirt māti un kucēnu, jo abiem tas var izraisīt ļoti smagus pārdzīvojumus, kuri vēlāk var ļoti slikti atsaukties uz viņu savstarpējo saprašanos gan ar citiem dzīvniekiem, gan ar cilvēkiem. Asa depresijas forma var pāraugt vēl smagākā formā – hroniskā depresijā. Šajā gadījumā, suns pazaudēs interesi ne tikai par savu ierasto nodarbošanos, bet arī par saimnieku. Suns var kļūt agresīvs, sākt kārtot savas vajadzības mājās. Tas vēl nav viss, depresija var “ieslēgt” citu slimību rašanos.

Ja , jūs dzīvniekam, esat pamanījuši pirmās depresijas pazīmes, veltiet viņam pēc iespējas vairāk uzmanības. Ļoti svarīgi ir ar viņu sarunāties, lielīt un glāstīt. Šādos gadījumos, ļoti labi atslābināties un nomierināties palīdz vēdera masāža, to veikt vajag pirms gulēšanas – apļveida kustībām masēt suņa vēderu, pulksteņa rādītāja virzienā, bet ne otrādi, aptuveni 3 – 5 minūtes.

Nopērciet dzīvniekam jaunu spēļu mantiņu, tas noteikti izraisīs interesi un kaut vai uz īsu brīdi palīdzēs viņam izrauties no apātijas. Bet nevajag viņam piesieties ar spēlēm, tas situāciju var padarīt vēl sarežģītāku.

Tieši tāpat, būtu ļoti vēlams, šajā laikā doties pastaigā nevis divas, bet trīs reizes, lai suns varētu saņemt nepieciešamo gaismas un saules devu. Vēlams, lai pastaiga ilgst aptuveni 40 minūtes. Nomainiet pastaigu maršrutu, jo jaunas vietas un jaunas smaržas palīdzēs novērsties no skumjajām domām.

Nomainiet ēdienkarti vai ieviesiet tajā kādas izmaiņas. Ja, suņa stāvoklis nedēļas laikā nav uzlabojies, obligāti dodieties pie vetārsta, jo nav izslēgts, ka jūsu dzīvniekam jau ir vajadzīga medikamentozā palīdzība un psihoterapijas kurss.