Kā kaķiem izdevās iekarot pasauli?

Kaķi var būt ļoti mīļi un maigi, bez aiz nevainīgās ārienes slēpjas sens plēsējs, kurš ir gatavs neaizdomājoties nogalināt. Blakus mums dzīvo radības, kuras ir noignorējušas daudzus, evolūcijas, gadu tūkstošus, bet mēs tās mīlam tik un tā un nemaz par to neaizdomājamies.

Tiešais, mūsu četrkājaino mīluļu, priekštecis bija stepes kaķis Felis silvestris lybica (F. s. lybica), kurš vēl joprojām dzīvo Ziemeļāfrikā. Amerikāņu ģenētiķis Karloss Driskols un viņa kolēģi 2007. gadā noskaidroja, ka aptuveni pirms 10 000 gadiem, minimums piecas F.s. lybica kaķenes tika paņemtas no savvaļas apstākļiem uz mājām, tieši viņas, arī tiek uzskatītas par mūsdienu mājas kaķu radītājām. Starp stepes kaķi un mājas kaķi ir ļoti daudz ģenētisko atšķirību, bet ja tos sakrusto, vienalga piedzimst kaķēni. Neplānoti romāni gadās diezgan bieži, tāpēc F. s. lybica var ātri izzust no zemes virsmas un vainīgas pie tā būs vietējo iedzīvotāju kaķenes.

Suņi kādreiz arī bija vilki, bet viņi ļoti ātri pieņēma jaunos spēles noteikumus un pakļāvās cilvēkam. Atšķirībā no viņiem, kaķi ir saglabājuši savu neatkarību, dzīvojot siltumā un drošos pilsētas dzīvokļos, viņi uzvedas tā, it kā atrastos tuksnesī, kur vajag ilgi medīt laupījumu un uz katra soļa viņiem uzglūnētu plēsīgi zvēri. Daudzas kaķu dīvainības var izskaidrot ar to, ka tie ir viņu pielāgošanās mehānismi, pateicoties kuriem, šīs radības bija spējīgas izdzīvot bez cilvēka.

Piemēram, viena no tādām dīvainībām ir tā, ka viņi ļoti reti dzer ūdeni, kuru viņiem ir atstājis saimnieks, traukā, blakus ēdienam. Kaķis dzers tēju, vai kompotu no krūzēm, kuras jūs būsiet aizmirsuši uz galda, ķers ūdens pilienus no krāna un pat pagaršos ūdeni no klozetpoda, bet joprojām ignorēs to ūdeni, kuru jūs esat sagatavojis tieši priekš viņa.

Kas tas ir, kaitīgums vai stūrgalvība? Izrādās, ka tā ir labi apdomāta piesardzība, kura neļauj kaķim inficēties ar nāvīgi bīstamām slimībām. Daudzu miljonu gadu garumā, savvaļā esošo kaķu ēdiens bija dzīvnieki, kurus nogalināja vai nu viņi, vai kādi citi dzīvnieki. Kaķis nevarēja zināt, cik ilgi šeit guļ nogalinātais dzīvnieks un vai savairojušies mikrobi nav iekļuvuši tuvumā esošajā ūdenskrātuvē. Pat ja zvērs pats, tikko bija nogalinājis kādu dzīvnieku, tad asins garša nu nekādi nevarēja uzlabot ūdens garšu. Tāpēc, dzīvnieki nekad nedzēra ūdeni tajā vietā, kur ēda.

Kaķi vispār dzer ļoti maz. Daudzu miljonu gadu laikā, kamēr F. S. lybica dzīvoja tuksnesī, viņu organisms iemācījās ekonomēt dzīvībai svarīgos ūdens pilienus. Ja ir vajadzība, kaķi slāpes var remdēt ar jūras ūdeni, tāpēc, ka viņu nieru kanāliņi likvidē sāli ūdenī. Cilvēkiem, jūras ūdeni lieto nedrīkst, jo nieres nebūs spējīgas tik galā ar lielo sāls daudzumu.

Lai ekonomētu ūdeni, kaķi gandrīz nesvīst, viņiem ir ļoti maz sviedru dziedzeru, tāpēc, pat ļoti karstā laikā ūdens no organisma neizdalās. Bet kaķi var ļoti viegli saulē pārkarst.
Nedaudzi sviedru dziedzeri, šiem dzīvniekiem ir saglabājušies uz ķepu spilventiņiem, bet ar to palīdzību, ķermeņa temperatūru pazemināt, nav iespējams. Teritorijas iezīmēšanai dzīvnieki izmanto sviedru dziedzerus un smakas dziedzerus, kuri atrodas blakus. Ļoti senā pagātnē, kaķi atstāja savu smaku uz visām virsmām, kuras varēja aizsniegt. Mūsdienās zvēriem ir jāsamierinās ar tapetēm un dīvāna kājām. Kaķi neasina nagus, kā daudz to uzskata, viņi iezīmē savu valdīšanas zonu un paši izvēlas, uz kuriem priekšmetiem šīs zīmes atstāt, tāpēc lielākais vairums speciālo ierīču, kuras ir paredzētas nagu asināšanai, paliek neizmantotas.