Dzīvnieki, kuri atrodas uz izmiršanas robežas

Zinātnieki ir konstatējuši, ka daudzi augu, putnu un dzīvnieku veidi pazūd no mūsu planētas virsmas un tas notiek tūkstoš reizes ātrāk par dabisko līmeni. Tas nozīmē, ka mēs katru dienu zaudējam 10 – 130 dažādu veidu dzīvo radību.

Mūsdienās, aptuveni 40% visu dzīvo radību uz zemes atrodas uz izmiršanas robežas, ja šādi izmiršanas tempi saglabāsies vai arī paātrināsies, tad izmiršanai paredzēto sugu skaits, nākošajās desmitgadēs varēs skaitīt miljonos. Ir saprotams, ka šis iemesls liek aizdomāties katram mūsu planētas iedzīvotājam, jo atsevišķu sugu izmiršana var novest mūs pie globālām ekoloģiskām problēmām, kuras var apdraudēt visas Zemes ekoloģiskās sistēmas.

Šodien mēs jums piedāvājam apskatīt labi pazīstamus dzīvniekus, kuriem draud pilnīga iznīcība, bet bez kuru eksistences iedomāties savvaļas dabu, praktiski nav iespējams.

Koala

Pēc Austrālijas fonda “Koala” ziņām (2008.gadā), savvaļā bija palikušas aptuveni 100 000 koalas. Koalu ļoti aktīvi medīja līdz XX. gadsimta sākumam un tad izrādījās, ka tās atrodas uz izmiršanas robežas. Miljoniem dzīvnieku ādu tika pārdots uz Eiropu un Amerikas Savienotajām valstīm. Masveida koalu iznīcināšana notika Kvīnslendā 1915, 1917 un 1919. gadā, tad ar ieroču , inžu un cilpu palīdzību tika nogalināts vairāk par vienu miljonu dzīvnieku. Šis slaktiņš izsauca lielu sabiedrības rezonansi un ir iespējams, ka kļuva par pirmo ekoloģisko problēmu, kura apvienoja visus austrāliešus. Neskatoties uz augošo dzīvnieku aizsardzības kustību, bads un nabadzība, kuras radās lielā sausuma dēļ 1926 – 1928. gadā, atkal izraisīja koalu masveida iznīcināšanu. Viena mēneša laikā, pēc medību sezonas atklāšanas 1927. gadā, tika iznīcināts aptuveni 600 000 koalu. Mūsdienās, galvenās izdzīvošanas problēmas rada: urbanizācijas sekas, koalu dabīgās vides degradēšanās, eikaliptu mežu izciršana, jo ar to lapām barojas koalas, ceļu satiksmes negadījumi, suņu uzbrukumi. Pēdējos gados, daudzas lāču kolonijas ir cietušas no smagām infekcijas slimībām, it īpaši no hlamidiozes. Koalas hlamidioze atšķiras no cilvēku hlamidiozes, tā var izraisīt aklumu un neauglību. Izmeklējumi parādīja, ka aptuveni 50% šīs sugas pārstāvju ir inficēti ar hlamīdijām un vīrusiem, kuri ļoti novājina dzīvnieku imunitāti.

Šimpanzes

Pēdējos 20 – 30 gados notiek ļoti strauja, šīs populācijas samazināšanās, nākotnes prognozes nav iepriecinošākas. Šīs sugas izmiršana ir saistīta ar to dabīgās vides iznīcināšanu. Laukkopība, masveida mežu izciršana, ļoti negatīvi to visu ietekmē. Šeit vēl varam pieminēt malu medniecību, kura ir saistīta gan ar gaļas iegūšanu, gan ar šimpanžu mazuļu nelegālu tirgošanu. Pēdējā laikā, lielus draudus šimpanžu populācijai nodara infekcijas slimības. Šeit ir jāpiemin tas fakts, ka šimpanzes ir ļoti uzņēmīgas pret cilvēku slimībām un ja ņemam vēra to, ka kontakts starp dzīvniekiem un cilvēkiem pieaug, tad notiek inficēšanās gadījumu pieaugums.

Amūras tīģeris

XX. gadsimta 30. gados bija palikuši dzīvi, aptuveni 50 tīģeri, cits informācijas avots apgalvo, ka ne vairāk par 20 – 30 tīģeriem. Plānveidīgas darbības, kuras tika veiktas, lai saglabātu šo sugu, nesa savus augļus un jau 1980. gadā, dzīvnieku skaits bija pieaudzis līdz 200. Galvenais iemesls, kāpēc šie lielie kaķi izmirst, ir malu medniecība. Tīģera kauli, Ķīnas melnajā tirgū ir zelta vērtībā, dzīvnieka āda – kārota trofeja. 1980. gada beigās palielinājās pieprasījums pēc tīģera kauliem, labi organizētas malu mednieku bandas, šajā laikā ļoti stipri iedragāja dzīvnieku skaitu. Tikai 1993. gadā tika atjaunotas programmas, kuras bija izstrādātas, lai saglabātu Amūras tīģerus. 1996. gadā dzīvnieku skaits jau bija aptuveni 430. Mūsdienās, savvaļā dzīvo aptuveni 431 – 529 tīģeri. Nopietnus draudus viņiem tagad sagādā neatļauta, masveida mežu izciršana, mežu ugunsgrēki, kuri iznīcina viņu dabīgo izdzīvošanas vidi.