Dzīvnieki, kuri atrodas uz izmiršanas robežas (turpinājums)

Āfrikas ziloņi

XX. gadsimtā Āfrikas ziloņu skaits samazinājās galvu reibinošos ātrumos. Malu mednieki ieguva ziloņu kaulus neiedomājamos daudzumos. 10 gadu laikā, pirms starptautiskā aizlieguma tirgot ziloņu kaulus (1990 gadā), ziloņu skaits bija samazinājies uz pusi, ja 1970. gadā vēl bija 400 000 šo sugas pārstāvju, tad jau 2006. gadā bija palikuši tikai 10 000. Kenija kļuva par vienu no valstīm, kurā ziloņi tika gandrīz vai iznīcināti. Laika posmā starp 1973. gadu un 1989. gadu, ziloņu skaits šeit samazinājās par 85%. Burundijā, Gambijā, Mauritānijā un Svazilendā ziloņi ir pilnībā iznīcināti. Mūsdienās, Āfrikas ziloņi, atrodas valsts aizsardzībā, dažos apgabalos ir vērojams to skaita pieaugums, aptuveni par 4%. bet, neskatoties ne uz ko, malu medniecība turpina zelt. Ir zināms, ka 2012. gadā bija vērojams liels uzliesmojums ziloņu kaulu ieguvē.

Galapagu jūras lauva

Galapagu jūras lauva ir viens no jūras lauvu veidiem, kurš dzīvo tikai Galapagu salās un ļoti mazā daudzumā Isla Del Plata (Ekvadora). Populācijas skaits 1978. gadā bija aptuveni 40 000, šobrīd to skaits ir samazinājies par 50%. Galvenie iemesli ir pēcnācēju skaita samazināšanās, dzīvnieku uzbrukumi, inficēšanās ar dažādām infekcijas slimībām no savvaļas suņiem.

Galapagas bruņurupucis

Tiek uzskatīts, ka līdz XX. gadsimta sākumam tika iznīcināti aptuveni 200 000 šīs sugas pārstāvju. Sekas – Čārlza un Baringtona salās bruņurupuči ir izmiruši pilnībā, citās salās – gandrīz izmiruši. Ieraksti kuģu žurnālos, kuri ir datēti ar XIX. Gadsimta vidu, liecina, ka 36 gadu laikā, vaļu medību kuģi no salām ir izveduši aptuveni 10 373 bruņurupuču. Tas notika tāpēc, ka Eiropas jūrnieki, sāka bruņurupučus izmantot konservu vietā. Dzīvniekus ievietoja tilpnēs, kur tie vairākus mēnešus atradās bez ūdens un pārtikas. Attīstoties lauksaimniecībai, tika iznīcināta arī bruņurupuču izdzīvošanai nepieciešamā dabīgā vide, tika ievesti svešzemju dzīvnieki: žurkas, cūkas, kazas, kuri kļuva bruņurupučiem par konkurentiem barības iegūšanā. Kopš XX. gadsimta sākuma, tika pielikts daudz pūļu, lai atjaunotu Galapagas bruņurupuču populāciju. Nebrīvē audzētie bruņurupuču mazuļi tika izlaisti salās, viņu dabiskajā vidē. Mūsdienās, Galapagas bruņurupuču skaits, pēc zinātnieku domām, varētu būt aptuveni 19 000.

Gepards

Kādreiz gepardi apdzīvoja gandrīz visu Āfriku, to dzīvesvieta bija Tuvie Austrumi un centrālā Āzijas daļa. Mūsdienās tos var satikt tikai Āfrikā – Sahāras dienvidos un Āzijā, kur ir saglabājušies daži sugas pārstāvji un kuri atrodas uz izmiršanas robežas. Lielākā daļa gepardu nedzīvo apsargājamās teritorijās un tas izraisa lielus konfliktus ar fermeriem. Tā, kā gepardu dzīvojamā platība samazinās, viņiem nākas bieži saskarties ar cilvēkiem – viņi medī mājdzīvniekus. Vietējie iedzīvotāji uzskata tos par kaitniekiem un regulāri ar viņiem cīnās. Turklāt, geparda āda tiek uzskatīta par katra mednieka kāroto trofeju. Tas viss, ļoti ātros tempos, samazina populāciju. Pēdējos 20 gados gepardu skaits ir samazinājies par 30%.

Rietumu gorilla

Jau 2007. gadā rietumu gorillas tika ierakstītas Sarkanajā Grāmatā. Malu medniecība, masveida mežu izciršana, klimata izmaiņas – tas viss izjauc dabisko, gorillu izdzīvošanas vidi un veicina pakāpenisku, šīs sugas izmiršanu. Bet, ir iespējams, ka mūsdienās, vislielākos draudus gorillu izmiršanai rada Ebola vīruss, kurš masveidā iznīcina dzīvniekus, arī aizsargājamās teritorijās. Kopš 1992. gada līdz 2011. gadam. 20 gadu laikā, Rietumu gorillu skaits ir samazinājies par 45%. Dotajā brīdī, Ebola vīruss, šai sugai nodara tādu ļaunumu, ka pastāv iespēja novājināt dzīvniekus līdz tādai pakāpei, ka to atjaunošana vairs nebūs iespējama.