Cik emocionāli ir mājdzīvnieki?

Cik emocionāli ir mājdzīvnieki, kurš no mājdzīvniekiem ir visemocionālākais un vai tie ir spējīgi sajust tuvojošos nāvi? Par to un vēl par daudziem citiem jautājumiem stāsta speciālists šajā jomā – Dmitrijs Žukovs.

ja runājam par dzīvniekiem, tad jāsaka, ka varbūt tie arī jūt savu nāvi, tikai ne pēkšņo, jo paskatieties, cik daudz dzīvnieku var redzēt notriektu uz šosejas. Aiziešana no mājās, pirms nāves, visbiežāk ir saistīta ar depresiju. Jo dzīvniekiem ir tāpat kā cilvēkiem, ja viņiem ir slikti, viņi grib, lai viņus liek mierā.

Ja dzīvnieki, pirms nomiršanas aiziet projām no mājām, tad vēl joprojām, neviens dabas pētnieks, nav paziņojis par atrastajām dzīvnieku “kapsētām”. Dzīvnieku līķiem, kuri tiek atrasti pilsētās, parasti ir daudz, smagu traumu, tāpēc, apgalvojums, dzīvnieki negrib “apbēdināt” saimniekus, nav zinātniski pamatots. Turklāt, ļoti daudzi dzīvnieki, gan suņi, gan kaķi, mierīgi nomirst tajās mājās, kurās ir dzīvojuši.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka dzīvnieki skumst pēc mirušajiem draugiem. Piemēram, delfīni un pērtiķi, pieskaras nomirušajiem bara dalībniekiem, bet interpretēt to, kā cieņas izrādīšanu saviem senčiem ir romantiski, bet nevis zinātniski.

Kas attiecas uz dzīvnieku pasaules kapsētām – tad tādas ir iespējamas. Mūsu senčiem, aprakt līķus, bija nepieciešams tāpēc, lai plēsīgie dzīvnieki, netuvotos viņu mītnēm. Citiem vārdiem sakot, lai alai netuvotos leopardi, kuri barojas ar līķiem. 20.gadsimtā, indijā parādījās leopardi – cilvēkēdāji, tas bija saistīts ar to, ka epidēmijas laikā, cilvēki nespēja sadedzināt līķus un vienkārši tos iemeta aizā, ar ogli mutē.

Suņi pret epilepsiju

Vēl viens interesants apgalvojums – suņi un kaķi, ne tikai jūt, kur saimniekam kaut kas sāp, bet arī saprot to, ka saimnieks ātri nomirs. Šis apgalvojums, tik tiešām ir zinātnisks. Mājas mīluļi, tik tiešām saprot, ka saimnieks ātri nomirs, ja slimība ir sasniegusi fināla stadiju un organismā ir notikušas ļoti stipras izmaiņas.

Suņus apmāca brīdināt epilepsijas slimniekus, par tuvojošos lēkmi. Viena no galvenajām cilvēka, kurš slimo ar epilepsiju, dzīvībai draudošām briesmām ir, neparedzamās lēkmes. Dzīvot, ja tu nezini, kurā brīdī var sākties lēkme, ir ļoti grūti, tas rada nepārtrauktu stresa sajūtu.

Visi šie apstākļi, rada izmaiņas slimnieka psihē

Bet suņi, jūt lēkmes tuvošanos, jau vismaz 20 minūtes iepriekš, sāk pārdzīvot, jo saprot, ka ar viņu saimnieku, kaut kas nav kartībā. Pēc apmācīšanas, suņi, var dot saimniekam konkrētu signālu, par to, ka tuvojas lēkme. Piemēram, tie var ņemt zobos bikses vai kleitas malu un vilkt, vai izrādīt vēl kādu uzvedības reakciju, ko citā laikā nedara. Pateicoties sunim, cilvēkam ir iespēja izdzert zāles, apgulties drošā vietā un brīdināt citus cilvēkus.

Ko šādos gadījumos jūt suņi, nav zināms. Ir iespējams, ka strādā viņu smalkā oža, bet varbūt dzirde. Tagad ir pierādīts, ka suņi jūt magnētisko lauku, varbūt tas ir tieši tas, ko tajā brīdī sajūt dzīvnieks, jo par cilvēka magnētisko lauku varam teikt, ka tas nav izpētīts.

Suņi jūt arī kritiskās cukura izmaiņas asinīs, ja tā saimnieks ir slims ar cukura diabētu.ir acīm redzams, ka šajā gadījumā darbojas to oža. Tieši tādā pašā veidā notiek arī onkoloģisko slimību diagnosticēšana ar suņu palīdzību.

Šajos gadījumos, mēs droši varam teikt, ka dzīvnieks jūt tuvojošos nāvi, jo ar nožēlu ir jāatzīst, ka onkoloģisko slimību diagnosticēšana ir attīstīta daudz labāk, nekā slimnieku ārstēšana.

Pieņemsim, ka dzīvnieka saimnieks tomēr mirst. Te rodas vēl viens pieņēmums, ka suņi skumst pēc saimnieka, bet kaķi – ne. Tātad sanāk, ka kaķi nav tik emocionāli kā suņi. Tas ir nepareizs apgalvojums un nekorekts jautājums. Tikai tāpēc, ka suns guļ uz mirušā saimnieka kapa, nevar spriest par atšķirībām ne dzīvnieku emocionalitātē, ne suņu un kaķu atmiņā.