10 iespējamās dolāra zīmes izcelsmes teorijas

$ ir simbols, kas galvenokārt tiek izmantots dažādu pasaules valūtas vienību apzīmēšanai. Šim simbolam var izmantot gan vienu, gan divas vertikālas svītras. Lai gan tas ir viens no vispazīstamākajiem simboliem pasaulē, tikai nedaudzi piekrīt vienai dolāra zīmes izcelsmei. Iespējams, visvairāk dzirdētais stāsts ir tas, ka dolāra zīme sākās kā U burts virs S burta, tādējādi izmantojot Amerikas Savienoto Valstu iniciāļus (U.S). Laika gaitā U apakšējā daļa pazuda, atstājot burtu S ar divām līnijām caur to, un galu galā to vienkāršoja izmantojot tikai vienu svītru. Bet tas nav īsts stāsts. Patiesībā šis simbols tika faktiski izmantots priekš citas valūtas pirms ASV dolāra, jo daļa ir vienisprātis, ka tam bija kaut kāda saistība ar Spānijas peso, kas bija pirms Amerikas naudas. Tālāk šeit ir uzskaitītas dažas no teorijām par to, kā tad šis simbols radās (cual es la mejor plancha de ropa).

  1. Pirmā $ izmantošana Amerikas kontekstā bija Tomasa Džefersona 1784. gada memorandā, kas ierosinot dolāru kā primārās valūtas vienību. Daži no tā secina, ka tas radās no turienes – vai nu kā monogramma, kas kaut kā balstīta uz viņa iniciāļiem vai kā sava veida skice.
  2. Kā jau minējām, plaši izplatīts uzskats ir tas, ka burti U un S tika uzlikti viens uz otra un, ka U galu galā sadalās nesaistītās paralēlās līnijās. Roberts Moriss, kurš palīdzēja finansēt revolucionāro karu, ir pazīstams kā pirmais ASV ierēdnis, kurš ataino dolāra zīmi, izmantojot vienu vertikālu svītru.
  3. Daži uzskata, ka dolāra zīme ir vienkāršots spāņu ģerbonis, kas iegravēts uz vecajiem sudraba spāņu astoņiem gabaliem – S formas rullītis, kas apvij Herkulesa dvīņu pīlārus.
  4. Daži apgalvo, ka dolāra zīmi iedvesmojuši Spānijas “astoņi gabali”, kas iegravēti Patosos Bolīvijas pilsētā un departamentā un sastāv no burtiem “PTSI”, kas uzlikti viens otram virsū.
  5. Ir ierosināts, ka dolāra zīme ir iegūta no sudraba vienības apzīmējuma. Pirms amerikāņu revolūcijas cenas bieži tika kotētas Spānijas dolāra vienībās. Saskaņā ar šo teoriju, kad cena tika kotēta, lielais S tika izmantots, lai norādītu sudrabu un ar lielo U, kas uzrakstīts pa virsu, lai norādītu vienības. Galu galā U tika aizstāts ar dubultu vertikālo līniju zīmi.
  6. Pēc dažu domām, simbols ir atvasināts no vācu Thaler- monētas, kuras vienā pusē bija krustā sists Kristus un otrā pusē čūska, kas karājās no krusta.
  7. Veiksmīgs īru imigrants ar vārdu Olivers Pollaks (1727-1823), kurš apmetās Pensilvānijā un uzkrāja lielu bagātību kā tirgotājs un plantāciju īpašnieks, bieži vien tiek uzskatīts par simbola radītāju (mejor plancha vertical).
  8. Dolāra zīme var būt atvasināta no sestertijas – romiešu monētas, kura tiek apzīmēta ar burtiem HS, kuri, ja tie ir savienoti, veido dolāra zīmi ar divām vertikālām svītrām.
  9. Vēl viena teorija apgalvo, ka dolāra zīmes rašanās saistīta ar Hermesu- grieķu dievu baņķieriem, zagļiem un kurjeriem. Viens no Hermesa simboliem bija kaducejs- zizlis, ap kuru lentes vai čūskas veido izliekuma līkni. Citi uzskata, ka tā ir burtu IHS versija, kas ir grieķu saīsinājums vārdam Jēzus.
  10. Masonu ordenis apgalvo, ka vertikālās līnijas atspoguļo Boaza un Jahina pīlārus Jeruzalemes oriģinālajā Zālamana templī. Šī teorija šķietami atbalsta Dieva visu redzošā acs parādīšanos ASV valūtā.

Kā un kur iepirkties ASV

Braucot uz ārzemēm, bieži rodas vēlme apskatīt veikalus uz preces, ko tur piedāvā. Ja arī brauc ar nolūku iepirkties, tad labāk jau laicīgi izpētīt kādas vietas ir izdevīgākas vai tavam stilam piemērotākas. Dažādās valstīs var atšķirties veikalu izvietojums, to veids vai arī to izdevīgums. Tādēļ, ja ir ieplānots braukt uz ārvalstīm tieši iepirkšanās dēļ, tad ir iespēja internetā jau laicīgi apskatīt ko otra valsts piedāvā, kā arī kādas ir cilvēku atsauksmes. Ir daudzas valstis, kurās var atrast lētākas un dažādākas preces nekā Latvijā. Tādēļ arī šoreiz apskatīsim dažādas nozīmīgas lietas par iepirkšanos ASV, lai nebūtu pārlieku liels satraukums pirs braukšanas.

Ja esat ieplānojuši braukt uz ASV, lai iepirktos un šaubāties, vai ir jēga to darīt, tad es saku, ka ir. ASV tiešām preces ir lētākas nekā Latvijā un ja iepirksieties tur, tad cenas Latvijā šķitīs pārlieku augstas. Līdzīgi arī ir ar zīmolu precēm. ASV zīmolu preces ir augsti novērtētas, bet, iespējams, ka zīmoli, kuri Latvijā ir ļoti izslavēti, ASV tiem nav lielas vērtības un ir iespēja nopirkt par ļoti lētām naudām. Ja plānoja braukt tieši ar nolūku iepirkties, tad vislabāk būtu uz turieni braukt ar tukšu koferi, vai arī koferi nopirkt tur pat uz vietas. Tad nebūs jāuztraucas par to, ka koferis var būt pārāk smags. Labs ieteikums arī ir smagāko apģērbu uzvilkt mugurā, lai tas koferī neaizņemtu pārlieku daudz vietas un neradītu pārāk lielu svaru. Ja soma būs smagāka, nekā tā drīkst būt, tad būs jāpiemaksā par somas pārsvaru un ne vienmēr tas ir lēti.

Vēl viena svarīga nianse par ASV ir tāda, ka tur nav pieejama tāda sabiedriskā transporta vai arī vieta, kur pārvietoties kājāmgājējiem. Uz veikaliem ir iespēja doties ar savu automašīnu, metro vai arī noalgot taksi. Ja izvēlēsieties metro, tad vēlāk to rūgti nožēlosiet, jo tas nav ērtākais pārvietošanās veids, it īpaši, ja dodaties ar daudz mantām rokās. Toties, ja izmantosiet taksi, tad par to būs ļoti daudz jāmaksā, kaut arī tad, ja veikals atrodas tikai 20 km attālumā. ASV tirdzniecības centri parasti neatrodas vienā lielā telpā, bet katrs veikals ir atsevišķi un katram ir sava ieeja. Tādēļ, ja vēlaties no viena centra doties uz citu, tad ērtāk būs izmantot savu mašīnu, nevis ar maisiem rokās staigāt pa ielu. Tādēļ vislabākais veids ir mašīnu noīrēt, jo benzīns ir lēts, tā par arī mašīnas noma. Tāpat ar savu auto būs iespēja ne tikai izbraukāt tuvējos veikalus, bet arī tos, kas nav paredzēti tūristiem. Ja vēlaties iepirkt apģērbu, tad jau laicīgi vajadzētu iepazīties ar izmēru skalu, jo amerikāņiem tā ir citādāka. Tā atšķiras gan apaviem, gan apģērbiem. Jāpiemin, ka cenas veikalā ir norādītas bez nodokļiem, kas nozīmē, ka nopērkot tās būs nedaudz dārgākas.

Turpinājums nākamajā rakstā.

Par suņiem un kaķiem. Der izlasīt visiem šo mājdzīvnieku īpašniekiem

Suņiem ļoti nepatīk, ja skaļi strīdas ģimenes locekļi

Suņi pieder pie bara dzīvniekiem, bet vai tad bars var pastāvēt un būt veiksmīgs, ja tajā visu laiku vajag strīdēties? Dabā, tā ir droša pazīme, ka zvēru kolektīvs ātri izjuks… Lūk, tāpēc arī jūsu suns pārdzīvo, jo viņš patiesi mīl jūs abus. Izdariet priekš suņa labu darbu – strīdieties tad, kad viņa nav mājas!

Suņiem ļoti nepatīk vientulība un aizslēgtas durvis

Kas vēl var būt briesmīgāks – tavs bars ir aizgājis projām, bet tu esi palicis viens pats, pilnīgi neaizsargāts…Zinātnieki uzskata, ka daudzi suņi savus saimniekus pavada tā, it kā viņus redzētu pēdējo reizi un katru reizi izjūt milzīgu stresu. Lai atbrīvotos no skumjām, viņiem vismaz kaut kas ir jādara, šajā brīdī viņi kauc, rej, grauž mēbeles un apavus, der arī spilveni un citas mantas.

Suņiem ļoti nepatīk asas smaržas

Suņu deguns ir daudz jūtīgāks par mūsējo degunu. Dabā, visas smaržas arī ir dabiskas, tām nav asas, nepatīkamas smaržas, tāpēc, jūsu jaunās smaržas, viņam var likties par īstu gāzes uzbrukumu, bet smarža, kuru izdala citrons, kad to griež, var likt viņam mukt uz citu istabu. Kaut gan jāsaka, ka nav redzēts neviens suns, kurš protestētu pret aso šašlika smaržu, kuru viņam, starp citu, nav ieteicams dot.

Suņiem ļoti nepatīk griezt nagus

Suņi, savas ķepiņas, uzskata par visdārgāko ķermeņa daļu un tas ir saprotams, jo no kāju veiklības ir atkarīgs, izdosies noķert medījumu vai nē. Ja kautiņa laikā, viens no suņiem, otram pārkož ķepu, tas uzreiz, skaļi smilkstēdams, padodas. Ja jūsu sunim ir depresija, tad nagu griešanu, ir ieteicams atlikt uz vēlāku laiku.

Tagad mazliet arī par kaķiem…

Kaķiem ļoti nepatīk, ja viņiem dod ēst nesvaigu, apkaltušu barību un viņi nevar ciest netīras bļodiņas.

Jebkurš kaķis, sajūt smaržu, piecas reizes labāk, nekā mēs. Bet, it īpaši labi, kaķi atpazīst piedegušu, rūgtu tauku smaržu, kuru sāk izdalīt jebkurš ēdiens, bet ja tas ir atstāts istabas temperatūra, tad šo ēdiena īpatnību var pamanīt jau pēc divām stundām. Šo smaku nav iespējams nomazgāt ar tīru ūdeni, tāpēc, nomazgājiet kaķa bļodu, ar trauku mazgājamo līdzekli un labi to noskalojiet.

Kaķiem ļoti nepatīk braucieni

Kaķi pierod, pie konkrētas dzīvošanas vietas un jebkuri pārbraukšana uz citu vietu, viņiem ir liels stress. Nepazīstamas skaņas, smaržas, kratīšanās, brauciena laikā, šaurība kastē – tas viss izraisa protesta vilni pat visflegmātiskākajos dzīvniekos. Tāpēc, aukstajā gadalaikā, nav ieteicams pārvadāt mājdzīvniekus, jo šajā laikā, viņiem tāpat klājās grūti.

Kaķiem ļoti nepatīk enerģiska glāstīšana

Visas straujās kustības, kaķi uzskata kā briesmu signālu. Dabīga dzīvnieku vēlēšanās ir aizmukt projām no agresijas avota vai arī kārtīgi tam sadot. Tāpēc, nevajag pret kaķi, izturēties kā pret suni un bužināt viņa spalvu. Noglāstiet kaķi mierīgi un maigi, pakasiet viņam aiz austiņas, vai zem zoda un pacentieties neaiztikt asti.

Suņi savus saimniekus mīl piecas reizes vairāk, nekā kaķi

Amerikāņu zinātnieks, Pols Zaks, kļuva slavens, kad pierādīja hormona oksitocīna iedarbību uz organismu. Tā izstrādāšana ir saistīta ar pozitīvām attiecibām starp cilvēkiem. Piemēram, jums uz ielas uzsmaidīja cilvēks, tad jūsu oksitocīna līmenis paaugstinājās par 5 – 10 procentiem, bet ja jums izteica komplimentu – par 40 – 50 procentiem. Tas mudina jūs uz labu atbildēt ar labu.

Tieši, tāds pats mehānisms darbojas arī tad, kad mēs sazināmies ar saviem četrkājainajiem draugiem. Vajag tikai ar suni mazliet paspēlēties un oksitocīna līmenis paleksies gan sunim, gan viņa saimniekam. Tādā veidā rodas abpusējas simpātijas. Zinātnieks, nolēma, sameklēt arī atbildi uz jautājumu, kas mīl savus saimniekus vairāk – suņi vai kaķi?

Viņš piedāvāja eksperimentā piedalīties 10 suņu un 10 kaķu saimniekiem. Saimniekiem, vajadzēja ar saviem dzīvniekiem paspēlēties 10 minūtes un tad, dzīvniekiem, tika paņemti siekalu paraugi. Izrādījās, ka pēc draudzīgās kopā būšanas ar saimnieku, suņiem oksitocīna līmenis vidēji bija paaugstinājies par 57,2 procentiem.

Bet kaķi, neskatoties uz savu mīlīgo murrāšanu, izrādījās viltnieki. Viņiem oksitocīna līmenis, vidēji paaugstinājās tikai par 12%.tātad, sanāk, ka suņi, mūs mīl piecas reizes vairāk, nekā kaķi!

Kāpēc dzīvnieki skumst?

Jūsu četrkājainais draugs, nezināmu iemeslu dēļ ir noskumis, slikti guļ un pat kādreiz atsakās no saviem iemīļotākajiem gardumiem? Nav izslēgts, ka dzīvniekam steidzami ir vajadzīga jūsu palīdzība. Kas ir depresija un kā ar to cīnīties, stāsta vetārsts Dmitrijs Fursovs.

Samērā daudz saimnieku, pamana, ka viņa četrkājainajam draugam ir mainījies gan garastāvoklis, gan uzvedība, bet ļoti reti saimnieki, to nosauc par depresiju. Pārējie, dzīvnieku saimnieki uzskata, ka depresija var būt tikai rudenī. Bet vetārsti saka, ka visbīstamākais laiks ir februāris un marta sākums, tāpēc, ka ilgais aukstums ir novājinājis imunitāti, līdzvērtīgi uz to ir iedarbojušās temperatūras svārstības un saules trūkums, arī laukā dzīvnieki tiek daudz retāk…

No medicīniskā saktu punkta, sezonas depresija kaķiem nav tikai garastāvokļa maiņa, bet nopietna saslimšana. Šī slimība tiek raksturota kā emocionālās dabas traucējumi, kurus pavada bezmiegs un atsvešināšanās.

Arī dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, vaina slēpjas serotonīnā – hormonā, kurš atbild par labu garastāvokli un kurš veidojas gaismas ietekmē. Tumsā, serotonīns pārveidojas melatonīnā un ja tas pārsniedz pieļaujamās devas, tad rodas nepārvarama vēlēšanās gulēt. Serotonīna daudzums organismā iedarbojas gan uz cilvēka, gan uz dzīvnieka psiholoģisko stāvokli.

Vēl viens svarīgs faktors – avitaminoze. Ziemas beigās mūsu organisms ir izsmēlis visus vitamīnu krājumus un tāpēc tam, tagad ir asa nepieciešamība vitamīnos. It īpaši svarīgs ir A un C vitamīns.

Grūti noticēt, bet atšķirībā no cilvēka, dzīvniekiem, šīs slimības sekas, var būt daudz bēdīgākas. Depresija veicina suņiem migrēnas attīstīšanos un sāpes vēderā. Tie suņi, kuri dzīvo lielās pilsētās, ļoti bieži cieš arī no stresa.

Uz dzīvnieku pašsajūtu iedarbojas daudz faktoru – tie ir šaurie dzīvokļi, ierobežota brīvība, slikta ekoloģija, citu suņu, kuri tiek satikti uz ielas, agresija un tas viss tikai pastiprinās ar tumsas un aukstuma iestāšanos.

Kādreiz, pie dzīvnieku sliktās pašsajūtas ir vainīgi paši saimnieki, tāpēc, ka saspringums, depresīvais stāvoklis, no saimnieka var pāriet pie dzīvnieka. Stress suņiem, izpaužas tieši tāpat kā cilvēkiem. Tie bieži sāk laizīties, kasās, līdzīgi, kā to dara cilvēki, kad grauž nagus. Depresija var saasināties, bet var būt arī hroniska.

Ja ir slimības saasinājums, tad dzīvnieka uzvedība var būt bremzēta, bet viņš pats apātisks. Suns ir vienaldzīgs pret apkārtējo pasauli, neizrāda interesi par pastaigām, nepamana mīļākās lietas, tam pazūd apetīte, reizēm suns pilnībā var atteikties no ēdiena (anoreksija) un daudz gulēt.

Šajā sarežģītajā laikā, vajag uzmanīgi sekot, lai pastaigas laikā, jūsu dzīvnieks nenobīstas no skaļām skaņām (petaržu sprādzieniem, mašīnu signāliem, skalām suņa rejām). Pacentieties, šajā laikā, mājās nevest svešus dzīvniekus, jo dzīvnieks, var sākt uzskatīt, ka viņš vairs nevienam nav vajadzīgs un ka viņu vairs neviens nemīl. Nevajag šķirt māti un kucēnu, jo abiem tas var izraisīt ļoti smagus pārdzīvojumus, kuri vēlāk var ļoti slikti atsaukties uz viņu savstarpējo saprašanos gan ar citiem dzīvniekiem, gan ar cilvēkiem. Asa depresijas forma var pāraugt vēl smagākā formā – hroniskā depresijā. Šajā gadījumā, suns pazaudēs interesi ne tikai par savu ierasto nodarbošanos, bet arī par saimnieku. Suns var kļūt agresīvs, sākt kārtot savas vajadzības mājās. Tas vēl nav viss, depresija var “ieslēgt” citu slimību rašanos.

Ja , jūs dzīvniekam, esat pamanījuši pirmās depresijas pazīmes, veltiet viņam pēc iespējas vairāk uzmanības. Ļoti svarīgi ir ar viņu sarunāties, lielīt un glāstīt. Šādos gadījumos, ļoti labi atslābināties un nomierināties palīdz vēdera masāža, to veikt vajag pirms gulēšanas – apļveida kustībām masēt suņa vēderu, pulksteņa rādītāja virzienā, bet ne otrādi, aptuveni 3 – 5 minūtes.

Nopērciet dzīvniekam jaunu spēļu mantiņu, tas noteikti izraisīs interesi un kaut vai uz īsu brīdi palīdzēs viņam izrauties no apātijas. Bet nevajag viņam piesieties ar spēlēm, tas situāciju var padarīt vēl sarežģītāku.

Tieši tāpat, būtu ļoti vēlams, šajā laikā doties pastaigā nevis divas, bet trīs reizes, lai suns varētu saņemt nepieciešamo gaismas un saules devu. Vēlams, lai pastaiga ilgst aptuveni 40 minūtes. Nomainiet pastaigu maršrutu, jo jaunas vietas un jaunas smaržas palīdzēs novērsties no skumjajām domām.

Nomainiet ēdienkarti vai ieviesiet tajā kādas izmaiņas. Ja, suņa stāvoklis nedēļas laikā nav uzlabojies, obligāti dodieties pie vetārsta, jo nav izslēgts, ka jūsu dzīvniekam jau ir vajadzīga medikamentozā palīdzība un psihoterapijas kurss.

Kāpēc mēs iegādājamies mājdzīvniekus?

Cilvēki, mājdzīvniekus iegādājas tāpēc, ka cilvēkiem ir iedzimta interese par citiem dzīvnieku veidiem, kā arī sociālu iemeslu dēļ.

“Kad man palika desmit gadu, man uzdāvināja mazu kucēnu. Es biju tik ļoti pārsteigta, ka no laimes sāku raudāt, jo cik sevi atceros, es vienmēr gribēju suni. Nākamo 14 gadu laikā, suns iekaroja visu sirdis, ar kuriem tam bija, kaut vismazākais kontakts. Kad tas nomira, mēs raudājām tā, it kā būtu pazaudējuši tuvu cilvēku.”

Amerikā, vairāk nekā puse cilvēku, tur mājdzīvniekus draugu vietā. Nav svarīgi, vai dzīvnieks ir klāts ar zvīņām, spalvām, vai tam ir kažoks, vai kāju vietā pleznas. Cilvēki, pret šiem dzīvniekiem, parasti izturas, kā pret ģimenes locekļiem.

2014. gadā, amerikāņi, saviem mājdzīvniekiem, iztērēja 58 miljardus dolāru un milzīgi daudz sava laika. Nu jau vairāk nekā 50 gadus, psihologi mēģina tikt skaidrībā, kāpēc cilvēki tik ļoti ir pieķērušies dzīvniekiem un kāpēc mēs esam gatavi tērēt milzīgi daudz līdzekļu un spēka, rūpējoties par tiem.

Speciālisti, kuri pētīja cilvēku un dzīvnieku attiecības ir uzzinājuši daudz jaunu faktu. Piemēram, to, kā pašidentifikācija, audzināšana, atbalsta sajūta un pieķeršanās iespaido mūsu attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.

Iemesli, kāpēc cilvēki iegādājas mājdzīvniekus, var būt visdažādākie un tie var atšķirties tikpat daudz, kā zeltītais retrīvers no zelta zivtiņām, bet zinātnieki tomēr ir izcēluši dažus momentus, kurus vieno saimniekus ar viņu mīluļiem. Noteikti bioloģiskie un sociālie faktori izraisa mūsos, neapzinātu vajadzību iegādāties dzīvnieku.

Turklāt, tāda emocionālā saikne ar mājdzīvniekiem, cilvēkiem samazina stresa līmeni un ienes daudzveidību viņu dzīvē. Jo vairāk mēs uzzinām par mājdzīvniekiem, jo labāk varam tikt skaidrībā, ko nozīmē mūsu pieķeršanās šim dzīvniekam.
Bieži vien, mūsu vajadzība, pēc saskarsmes ar dzīvniekiem, ir iedzimta. Izmeklējumi, kurus veica psiholoģe Vanessa loBue 2013.gadā, parādīja, ka mazuļi 2 – 3 gadu vecumā, izvēlas vairāk laika pavadīt kopā zivtiņām, kāmīšiem, zirnekļiem, čūskām, nevis ar nedzīvām mantām.

Mūsu smadzenēs ir zona, kura atbild par emocijām, bet 2011. gadā zinātnieki atrada neironus, kuri reaģē uz dzīvnieku attēliem. Tagad, kļūst skaidrs, kāpēc mēs tik emocionāli reaģējam, ieraugot dzīvniekus.

Daudzi dzīvnieki, droši vien, piesaista cilvēkus, pateicoties savam mīlīgajam purniņam, jo izraisa vecāku jūtas. Zinātnieki, jau sen ir pamanījuši, ka cilvēkiem, acīmredzot ir iedzimta reakcija uz vaibstiem, kuri ir raksturīgi cilvēku bērniem – lielas acis, plata piere, u. t.

Biologs, E. O. Wilsons, uzskata, ka mūsu interese par dzīvniekiem ir cēlusies no “biofīlijas” , tas ir, iedzimtas noslieces koncentrēties uz visu dzīvo un procesiem, kuriem ir sakars ar dzīvību. Pēdējie pētījumi, runā par labu, tieši šim skaidrojumam.

Visticamāk, ka cilvēki izvēlas turēt mājās visdažādākos dzīvniekus, sākot ar tarantuliem un beidzot ar salamandrām, tāpēc, ka viņus pievelk, visas dzīvās radības.

Bet zinātnieks Vilsons, apgalvo, ka mūsu interese par dzīvniekiem, ir atkarīga no sabiedrības tradīcijām un personīgās pieredzes. Piemēram, suņi ir ļoti iecienīti rietumu valstīs, bet tiek uzskatīti par netīriem dzīvniekiem, islāma valstīs.

Psihologs Harold A. Herzog apgalvo, ka tieši vide nosaka to, kādu dzīvnieku cilvēki izvēlēsies. 2013. gadā, psihologs, kopā ar saviem kolēģiem publicēja rakstu, kurā ar Amerikas suņu audzētāju biedrību izanalizēja, kādas suņu sugas ir bijušas populāras laikā no 1926. gada līdz 2005. gadam.

Viņi neatrada nekādas kopsakarības ar sugas veselības stāvokli, mūža ilgumu, uzvedības īpatnībām, ar tādām kā agresivitāte vai laba pakļaušanās dresūrai. Popularitātes izmaiņas bija ļoti straujas un vairāk līdzinājās modes svārstībām. 2014. gadā Herzogs , kopā ar diviem kolēģiem pierādīja, ka filma, kurā piedalās kādas konkrētas sugas suns, ir spējīga, nodrošināt šai suņu sugai popularitāti vismaz uz desmit gadiem.

Herzogs uzskata, ka citus mājdzīvniekus, cilvēki var iegādāties tāpēc, ka tos ir iegādājies vēl kāds, jo te parādās mūsu tieksme kādu atdarināt. Kā piemēru, viņš min, īslaicīgo aizraušanos ar bruņurupučiem Amerikas Savienotajās Valstīs un ar karpām Japānā.

Cik emocionāli ir mājdzīvnieki?

Cik emocionāli ir mājdzīvnieki, kurš no mājdzīvniekiem ir visemocionālākais un vai tie ir spējīgi sajust tuvojošos nāvi? Par to un vēl par daudziem citiem jautājumiem stāsta speciālists šajā jomā – Dmitrijs Žukovs.

ja runājam par dzīvniekiem, tad jāsaka, ka varbūt tie arī jūt savu nāvi, tikai ne pēkšņo, jo paskatieties, cik daudz dzīvnieku var redzēt notriektu uz šosejas. Aiziešana no mājās, pirms nāves, visbiežāk ir saistīta ar depresiju. Jo dzīvniekiem ir tāpat kā cilvēkiem, ja viņiem ir slikti, viņi grib, lai viņus liek mierā.

Ja dzīvnieki, pirms nomiršanas aiziet projām no mājām, tad vēl joprojām, neviens dabas pētnieks, nav paziņojis par atrastajām dzīvnieku “kapsētām”. Dzīvnieku līķiem, kuri tiek atrasti pilsētās, parasti ir daudz, smagu traumu, tāpēc, apgalvojums, dzīvnieki negrib “apbēdināt” saimniekus, nav zinātniski pamatots. Turklāt, ļoti daudzi dzīvnieki, gan suņi, gan kaķi, mierīgi nomirst tajās mājās, kurās ir dzīvojuši.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka dzīvnieki skumst pēc mirušajiem draugiem. Piemēram, delfīni un pērtiķi, pieskaras nomirušajiem bara dalībniekiem, bet interpretēt to, kā cieņas izrādīšanu saviem senčiem ir romantiski, bet nevis zinātniski.

Kas attiecas uz dzīvnieku pasaules kapsētām – tad tādas ir iespējamas. Mūsu senčiem, aprakt līķus, bija nepieciešams tāpēc, lai plēsīgie dzīvnieki, netuvotos viņu mītnēm. Citiem vārdiem sakot, lai alai netuvotos leopardi, kuri barojas ar līķiem. 20.gadsimtā, indijā parādījās leopardi – cilvēkēdāji, tas bija saistīts ar to, ka epidēmijas laikā, cilvēki nespēja sadedzināt līķus un vienkārši tos iemeta aizā, ar ogli mutē.

Suņi pret epilepsiju

Vēl viens interesants apgalvojums – suņi un kaķi, ne tikai jūt, kur saimniekam kaut kas sāp, bet arī saprot to, ka saimnieks ātri nomirs. Šis apgalvojums, tik tiešām ir zinātnisks. Mājas mīluļi, tik tiešām saprot, ka saimnieks ātri nomirs, ja slimība ir sasniegusi fināla stadiju un organismā ir notikušas ļoti stipras izmaiņas.

Suņus apmāca brīdināt epilepsijas slimniekus, par tuvojošos lēkmi. Viena no galvenajām cilvēka, kurš slimo ar epilepsiju, dzīvībai draudošām briesmām ir, neparedzamās lēkmes. Dzīvot, ja tu nezini, kurā brīdī var sākties lēkme, ir ļoti grūti, tas rada nepārtrauktu stresa sajūtu.

Visi šie apstākļi, rada izmaiņas slimnieka psihē

Bet suņi, jūt lēkmes tuvošanos, jau vismaz 20 minūtes iepriekš, sāk pārdzīvot, jo saprot, ka ar viņu saimnieku, kaut kas nav kartībā. Pēc apmācīšanas, suņi, var dot saimniekam konkrētu signālu, par to, ka tuvojas lēkme. Piemēram, tie var ņemt zobos bikses vai kleitas malu un vilkt, vai izrādīt vēl kādu uzvedības reakciju, ko citā laikā nedara. Pateicoties sunim, cilvēkam ir iespēja izdzert zāles, apgulties drošā vietā un brīdināt citus cilvēkus.

Ko šādos gadījumos jūt suņi, nav zināms. Ir iespējams, ka strādā viņu smalkā oža, bet varbūt dzirde. Tagad ir pierādīts, ka suņi jūt magnētisko lauku, varbūt tas ir tieši tas, ko tajā brīdī sajūt dzīvnieks, jo par cilvēka magnētisko lauku varam teikt, ka tas nav izpētīts.

Suņi jūt arī kritiskās cukura izmaiņas asinīs, ja tā saimnieks ir slims ar cukura diabētu.ir acīm redzams, ka šajā gadījumā darbojas to oža. Tieši tādā pašā veidā notiek arī onkoloģisko slimību diagnosticēšana ar suņu palīdzību.

Šajos gadījumos, mēs droši varam teikt, ka dzīvnieks jūt tuvojošos nāvi, jo ar nožēlu ir jāatzīst, ka onkoloģisko slimību diagnosticēšana ir attīstīta daudz labāk, nekā slimnieku ārstēšana.

Pieņemsim, ka dzīvnieka saimnieks tomēr mirst. Te rodas vēl viens pieņēmums, ka suņi skumst pēc saimnieka, bet kaķi – ne. Tātad sanāk, ka kaķi nav tik emocionāli kā suņi. Tas ir nepareizs apgalvojums un nekorekts jautājums. Tikai tāpēc, ka suns guļ uz mirušā saimnieka kapa, nevar spriest par atšķirībām ne dzīvnieku emocionalitātē, ne suņu un kaķu atmiņā.

Kā rūpēties par dzīvnieku imunitāti aukstajā gadalaikā?

Pēc vasaras saulainajā dienām un atvaļinājumiem, ir ļoti grūti atgriezties pie ikdienas rutīnas. Bieži vien, mēs šajā periodā, ar lielu skaudību skatāmies uz saviem četrkājainajiem draugiem un domājam, ka tie, dzīvo pavisam citādāku dzīvi, daudz mierīgāku un varbūt pat daudz sakārtotāku, nekā mēs cilvēki, kuri vienmēr steidzamies, pakļaujamies stresam un bieži vien esam ar kaut ko neapmierināti.

Bet izrādās, ka tā tas nav, jo arī dzīvnieki ir pakļauti stresam. Ar šo problēmu, mājdzīvnieki var sastapties tad, kad vasaras saulainās dienas, nomaina drēgnās, ne visiem patīkamās, rudens dienas. Tieši šīs pārmaiņas, mājdzīvniekos var radīt stresu un līdz ar to arī imunitātes pavājināšanos. Bet, kā jau mums zināms, ja imunitāte nav kārtībā, tad ari saaukstēšanās slimības ilgi nav jāgaida, viens mirklis un tās ir klāt, gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tā, it kā ir ļoti pierasta slimība, bet vai mēs esam aizdomājušies, cik grūti ar to ir tikt galā mūsu mazākajiem draugiem?

Tieši tā, tāpēc, ka saaukstēšanās slimības, četrkājainajiem draugiem. Rada daudz lielākas briesmas, nekā mums, cilvēkiem. Mājdzīvnieki, šo slimību panes arī ļoti atšķirīgi, vieni, var tikai sajust nelielu nespēku, bet citiem, slimība var vilkties ļoti ilgi un pēc tam radīt, vēl arī sarežģījumus. Kaķu saaukstēšanās simptomus, laikam zina visi – sauss deguns, nespēks un asarojošas acis.

Ja jūs esat pamanījuši pirmos slimības simptomus, tad dzīvniekam vajag nodrošināt mieru, radīt tam ērtus apstākļus un dot pūkainajam draugam, pēc iespējas vairāk dzert. Ja ir pagājušas vairākas dienas, bet situācija nav mainījusies, tad nekavējoties ir jādodas pie vetārsta. Pēc ārsta apmeklēšanas, jādara viss, ko ir teicis ārsts.

Kaķiem ir stabila imūnā sistēma, tā lieliski turas pretī vīrusiem, tāpēc, kaķi, slimo ļoti reti, bet neskatoties uz to, rūpīgam saimniekam der pievērst uzmanību, dažiem faktiem, kuri var iedragāt, dzīvnieka stipro veselību. Pirmām kārtām, draudus veselībai rada, atdzišana, vērojot rudenīgās ainavas, it īpaši, ja tajās vēl ir manāma putnu lidošana, kaķis var nejust caurvēju un viegli var saaukstēties. Tāpēc, esiet uzmanīgi un parūpējieties par to, lai dzīvnieks neatrodas caurvējā.

Tieši to pašu, var teikt arī par pastaigām lietus laikā, ja jūs vēl neesat pabeidzis vasaras darbus savā vasarnīcā un turpināt uz turieni ņemt līdzi kaķi. Rudenī, dzīvokļos, tiek ieslēgta apkure, kura dzīvniekiem, arī var kļūt par stresa avotu, jo kaķi ir ļoti jūtīgi, pret jebkuru temperatūras maiņu. Bet, nekādas dabas stihijas, nebūs spējīgas salauz dzīvnieka veselību, ja saimnieks atbildīgi rūpējas par savu četrkājaino draugu.

Jebkurš, dzīvnieka īpašnieks, ir pārliecināts, ka pareiza dzīvnieka barošana, ir labas un stipras imunitātes pamatu pamats, bet ja tas tā nav un, ja jūs, neesat veltījis pienācīgu uzmanību kaķa ēdienkartei, tad rudens ir tas laiks, kurā par to ir jāaizdomājas visvairāk.

Kam jāpievērš uzmanība?

Pirmkārt, nevajag censties dzīvnieku barot ar vislētākajiem produktiem. Ja ir iespēja, tad barojiet dzīvniekus ar vislabākajiem, premium klases produktiem, ja tādas iespējas nav, tad dodieties uz konsultāciju pie vetārsta, kurš palīdzēs jums izvēlēties labākos un pareizākos produktus.

Ja tomēr, esat nolēmuši, dzīvniekam ēdienkarti sastādīt pasi, tad atcerieties, ka tajā obligāti ir jābūt gan fosforam, gan kalcijam, gan taukskābem Omega 3 un Omega 6, kā arī probiotiķiem. Tieši šie komponenti, ir ļoti svarīgi. Lai nodrošinātu jūsu dzīvniekiem labu imunitāti un līdz ar to, arī labu veselību.

Ziema. Dodamies pastaigā ar savu četrkājaino draugu

Pret ziemu, kura mūsu platuma grādos tagad ilgst nesaprotamu laika sprīdi, cilvēki izturas ļoti atšķirīgi. Vieni, cenšas pēc iespējas vairāk gūt prieka no ziemas izpriecām, citi atkal, visus ziemas vakarus pavada mājās, ērtā krēslā pie televizoru ekrāniem un pat nemēģina degunu no mājām izbāzt laukā.

Tas viss paliek katra pašā ziņā, bet… ja jums ir suns, tad jūs nevarat tam liegt garās ziemas pastaigas, jo mūsu četrkājainie draugiem ļoti patīk ziema, tāpēc, ka aukstumu, tie panes daudz labāk, nekā karstumu. Protams, ka ziemai pilsētā ir savas īpatnības, ar kurām vienkārši ir jārēķinās. Par to, kā pārvērst ziemas pastaigas par īstu baudu jūsu četrkājainajam draugam, mēs tūliņ, arī pastāstīsim.

Laiks ziemā ir ļoti kaprīzs: stiprs sals var mīties ar atkušņiem, un tāpēc uz zemes, bieži vien veidojas ledus kārta. Pilsētās, pret to cīnās ar visdažādākajiem ķīmiskajiem līdzekļiem, bet vēl biežāk ar sāls un smilšu maisījumu. Jebkurā gadījumā, tas ir agresīvs līdzeklis attiecībā pret visu, kas ar to saskaras. Pilsētu iedzīvotāji, jau ir noguruši sūdzēties par to, kādu ietekmi tas atstāj uz apaviem un uz automašīnām, bet suņu īpašnieku galvenā problēma ir nevis materiālo lietu zaudējums, bet tas, kādu iespaidu, šīs ķīmiskas vielas, atstāj uz dzīvnieku veselību.

Briesmas, šajā gadījumā ir samērā nopietnas. Ķīmiskās vielas, bojā suņu ķepu ādu un sagādā dzīvniekiem milzīgas sāpes. Cenšoties no tām atbrīvoties, tie sāk laizīt ķepas un ķīmiskās vielas nokļūst organismā un tas, savukārt, var izraisīt dzīvnieka saindēšanos.

Pat, ja jūs ar suni pastaigājaties pareizi, parkā vai laukumā, jums vienalga, lai nokļūtu uz turieni, būs jāšķērso ielas māju tuvumā, kuras sētnieki tīra un apstrādā visrūpīgāk. Cilvēki, ne vienu reizi vien, ir vērsušies komunālajos dienestos, ar lūgumu izbeigt apstrādāt ielas, māju tuvumos, pagalmus un pieeju mājas durvīm, ar ķīmiskām vielām. Uz šiem lūgumiem, tika saņemta atbilde, ka viņi nevēlas tikt iesūdzēti tiesā par to, ka kāds ir kritis un salauzis roku vai kāju. Arī viņiem ir taisnība, jo kurš gan vēlas krist un, ja piedevām vēl neveiksmīgi, tad ilgu laiku ārstēties.

Izrādās, ka vecās, labās smiltis, šādos gadījumos, ir vislabākais risinājums, bet jāsaka, ka daudzās vietās, tās vairs nelieto. Lai dzīvniekam, nenodarītu pāri pastaigas laikā, var iegadāties speciālus apavus, bet, sameklēt piemērotus, ir ļoti grūti. Pat, ja veikala jums liksies, ka viss ir kartībā, tad tas vel nenozīmē to, ka aktīvi pastaigājoties, tie sunim nekritīs nost no kājām un nesagādās dzīvniekam diskomforta sajūtu.

Dzīvnieku ekstremitātes ir uzbūvētas tā, ka zābaciņiem nav uz ka turēties, pēda dzīvniekam ir pārāk īsa un šaura, vienīgais veids, kā var nostiprināt apavus – stingri nosiet tos uz suņa kājām, bet tas, kā saprotams, radīs diskomforta sajūtu. Ja to dara fanātiski, tad dzīvniekam var sākties asinsrites traucējumi un traumas skrējiena laikā, tāpēc, ka ķepas notirps un dzīvnieks pazaudēs kustību koordināciju.

Tāpēc, ja jūsu sētnieks, strādā pēc vislabākās sirdsapziņas un viņa devīze skan; “Tīrs asfalts, jebkurā laikā”, tad mēs jums iesakām iegādāties dzīvniekam apavus, bet uzvilkt tos, tikai līdz pastaigas vietai. Spalvainiem dzīvniekiem, it īpaši medību sugām, starp pirkstiem aug samērā lieli un biezi spalvu kušķi, kurus dzīvnieku saimnieki, ziemā nogriež, tāpēc, ka tur piesalst ledus. Ledus gabaliņi, dzīvniekiem rada diskomforta sajūtu, bet tie lieliski tiek ar to gala – periodiski apguļas un izgrauž. Tajā pašā laikā, starp pirkstiem, augošā spalva, lieliski pasargā dzīvnieku ķepas no ķīmiskajām vielām, kuras, šajā gadījumā, nokļūst tikai uz mazas, spilventiņu daļas, kuras ir klātas ar biezu, mazjutīgu ādas slāni un nav spējīgas sasniegt, maigo ādu starp pirkstiem.

Ziemas pastaigām, lieliski derēs arī aizsarglīdzekļi, kurus var iegādāties ZOO veikalos. Šie līdzekļi, parasti tiek ražoti uz bišu vaska, vazelīna vai dzīvnieku tauku pamata. Tādi krēmi, lieliski pasargā dzīvnieku ķepas no apsaldēšanas, pasargā no siltuma noplūdes, bet no ķīmiskajām vielām, šie krēmi, pasargāt nav spējīgi. Ar nožēlu jāatzīst, ka neviens krēms nav spējīgs stāties pretī Mendeļejeva tabulai, bet, pēc pastaigas, aukstā ziemas laikā, par ļaunu nenāks, ja jūs, dzīvnieka ķepas sasmērēsiet ar vienu, no šiem krēmiem.

Kas jādara, ja mājās uzrodas kaķēns

Kurš gan par to nav sapņojis, gan liels, gan mazs! Protams, ka ir tādi cilvēki, kuriem dzīvnieki nepatīk vai kuriem, tieši, kaķi nepatīk, bet runa, šobrīd ir par tiem, kuriem patīk un kuri sapņo tieši par tādu mazu, pūkainu brīnumu.

Jūs varat iedomāties, ka pienāk tā diena un tas mirklis, kad jūs iegādājieties pirmo kaķēnu, to prieku un sajūsmu, kas pārņem jūs raugoties uz šo mazo dzīvnieciņu?

Nav izslēgs, ka jūs jau kopš pašas bērnības dzīvojot kopā ar šiem graciozajiem dzīvniekiem, bet tagad runa iet tieši par tiem cilvēkiem, kuri pirmo reizi, savā mūžā ir izdarījuši atbildīgu izvēli un iegādājušies, paņēmuši no patversmes, vai arī kā vēl biežāk notiek, paņēmuši no paziņam mazu kaķēnu, par kuru tagad būs atbildīgi.

Jā, tieši tā, tagad viņiem būs jānoiet šis ērkšķainas ceļš, lai maza pūkaina kamoliņa izaudzinātu “pieklājīgu” dzīvnieku. Ar kaķēnu, tieši tāpat kā ar bērnu, jums vajadzēs daudz pacietības, tajā būs jāiegulda daudz darba, pastiprinātas uzmanības…un jums noteikti būs vajadzīga stratēģija.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Jums, jau kopš pirmajām dienām, būs jāpalīdz jaunajam mājas iemītniekam iepazīties ar jauno teritoriju, kurā tam, tagad būs jādzīvo. Lai arī cik ļoti, jums uzreiz gribas ķerties pie pūkainā brīnuma audzināšanas, nesteidzieties, pagaidiet. Kaķēns , pirmajā mirklī, ir ļoti nobijies, jo tagad viņš atrodas tālu no savas siltās mammas un savas ierastās mājvietas – kastes.

Jūsu uzdevums ir atsaukties uz tā raudām, samīļot un likt saprast, ka viņš nav viens šajā svešajā pasaulē un to, ka viņš ir drošībā. Tajā brīdī, kad jūsu četrkājainais draugs, sāks justies jau pārliecinātāks, jūs, kopā ar viņu, varat doties, apskatīties jaunos apartamentus. Visas nākamās audzināšanas pamati, tiek ielikti, tieši šajā mirklī, tāpēc pret to vajag attiekties īpaši uzmanīgi un atbildīgi.

Droši vien, ka pirmajā vietā, jūsu sarakstā ir uzrakstīts, ka mazo kaķēnu vajag pieradināt, iet kārtot savas dabiskās vajadzības uz kastīti. Šis jautājums jārisina īpaši uzmanīgi un delikāti. Nesteidzieties sodīt nemākulīgo mīluli, ja tam uzreiz neizdodas sadraudzēties, ar tam atvēlēto istabas “kaktu”. Ir iespējams, ka problēma ir ne tikai viņā, bet arī jūsos, jo nav izslēgts, ka jūs viņam nepareizi paskaidrojāt.

Patiesībā, šis jautājums, risinās ļoti vienkārši: pēc kaķēna barošanas, aiznesiet kaķēnu uz vajadzīgo vietu, apsēdiniet viņu un paglaudiet viņa pilno vēderiņu. Pēc vairākām, šī manipulācijas atkārtošanas reizēm, jūsu mazais četrkājainas draugs, labi zinās, uz kurieni ir jāskrien.

Nākamais, jūsu uztraukuma cēlonis, noteikti ir mīkstā, pūkainā brīnuma, asie nadziņi. Neskatoties uz to, ka tie jums varbūt sagādās daudz nepatīkamu mirkļu, jums būs jāatzīst, ka tie kaķim ir vienkārši nepieciešami, lai varētu izpētīt jauno teritoriju un lai varētu atrasties jums tuvāk. Ļoti ātri, kaķēns izaugs, kļūs stiprs un veiks, tad viņam nesagādās grūtības ne lekšana klēpī, ne lekšana uz palodzes.

No ieraduma skrāpēt mēbeles, plest tapetes un ložņāt pa aizkariem, vajag atradināt uzreiz. Izbeigt šī darbības, jums var palīdzēt, visparastākā ūdens pistole.

Gudrais mājdzīvnieks, ātri savilks paralēles, starp savu darbību un nepatīkamo ūdens strūklaku, kura vienā mirklī izjauks, stundām ilgi laizīto, gludo kažociņu. Bet, dzīvniekam ir nepieciešams asināt nagus, tāpēc iegādājieties speciālu nagu asināmo mantu, galvenais nosacījuma – kaķēnam tai ir jāpatīk labāk, par jūs jauno dīvānu.

Dažiem kaķēniem, patīk gluds audums, kurā var labi iekrampēties ar nadziņiem, citiem atkal labāk patīk dēlis, citi, dos priekšroku virvēm. Jums atliek tikai eksperimentēt.

Pats pēdējais un pats galvenais, mazā dzīvnieka barošana. Pirmām kārtām, jums ir jāsaprot, jūs gribat viņu barot ar dabīgiem produktiem vai ar sauso barību. Kā rāda pieredze, tad nodrošināt, kaķim, mājas apstākļos pilnvērtīgu, dabīgo barošanu, praktiski nav iespējams.

Bet par laimi, ir vetārsti – dietologi, kuri veiksmīgi jums var aprēķināt ikdienas, nepieciešamo vitamīnu un mikroelementu devu, kā arī sastādīt, mazā plēsēja, ēdienkarti.

Mājas dzīvnieki un sirds asinsvadu saslimšanas

Izrādās, ka mūsdienās, slimības, daudz vairāk skar ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus. Dzīvnieki tieši tāpat kā cilvēki slimo ar sirds un asinsvadu slimībām. Piemēram, sirds asinsvadu slimības, ieņem līdera lomu mirstības ziņā ne tikai cilvēkiem, bet arī mājdzīvniekiem.

Ja mēs varam ticēt statistikai, tad tā ir visai izplatīta patoloģija – minimums, 10% kaķu un suņu saskaras ar šo slimību. Par lielu nožēlu, lielākais virums, sirds – asinsvadu slimību attīstās ļoti ilgstošā laika posmā, tāpēc, līdz tam brīdim, kad visuzmanīgākais saimnieks var pamanīt izmaiņas dzīvnieka organismā, tajā jau var būt notikušas nopietnas izmaiņas. Turklāt, ir nepieciešams zināt arī raksturīgākos problēmas simptomus, jo gan kaķiem, gan suņiem tie ir atšķirīgi.

Suņi

Suņiem, par pirmo brīdinājuma signālu var kalpot klepus. Tas var parādīties visas dienas garumā, bet naktī – tas var pastiprināties. Lēkmes, ar laiku paliek biežākās un stiprāk izteiktas, parādās papildus simptomi: nogurums, suns neko nevēlās darīt, tam parādās aizdusa, kļūst grūti elpot, strauji pazeminās svars, tam nav apetītes un var būt pat samaņas zudumi.

Kaķi

Šiem graciozajiem dzīvniekiem, par pirmajām pazīmēs sirds – asinsvadu slimību gadījumos var kalpot – gļotādu krāsas izmaiņas – tās kļūst zilas (mutes dobums, acis) vai arī tieši otrādi, tās var palikt bālas. Par slimības varbūtību, var liecināt arī aizdusa, nespēks, aizmugurējo ekstremitāšu paralīze.

Ja jūs esat pamanījuši vienu, vai vairākus, augstāk minētos simptomus, ja jūsu četrkājainais draugs ir sācis slikti panest fizisko slodzi, tad nekādā gadījumā neatlieciet vizīti pie veterinārā ārsta.

Profesionāli ārsti, pēc dzīvnieka apskates un vairākiem izmeklējumiem (asins analīzes, kardiogrammas un ehokardiogrammas), būs spējīgi noteikt diagnozi, kā arī nozīmēt nepieciešamo ārstēšanas kursu vai arī ieteikt profilaktiskos līdzekļus. Savlaicīga, slimības konstatēšana , var palēnināt un apturēt slimības attīstīšanos.

Rodas jautājums, kas kalpo par iemeslu tam, ka mūsu četrkājainie draugi slimo ar sirds – asinsvadu slimībām? Pirmām kārtām, šeit ir jānosauc ģenētiskā nosliece. Piemēram, dažām suņu šķirnēm ir liela nosliece, dažādu pataloģiju iedzimšanai: dobermaņi, dogi, kokerspanieļi, buldogi, u. d. c. Eksistē, vēl arī daudz ārējo faktoru, kuri var izprovocēt sirds – asinsvadu slimības, piemēram, pārciestas infekciju un saaukstēšanās slimības, smagas fiziskās slodzes, traumas un asins zaudēšana.

Ir saprotams, ka nav iespēju norobežot savu mīluli no visām iespējamajām nepatikšanām un briesmām, bet tomēr ir reizes, kad var veikt dažus piesardzības mērus un dzīvnieku pasargāt. Piemēram, pasargājiet savu dzīvnieku no pārkaršanas un atdzišanas, pakāpeniski gatavojiet fiziskajai slodzei, trenējiet izturību un veiciet visas potes pret infekcijas slimībām.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš dzīvnieka ēdienkartei – tai vajag būt sabalansētai, vajag sekot līdzi tam, lai dzīvniekam neparādās liekais svars un neattīstās cukura diabēts.

Tādu ēdienkarti ir izstrādājuši speciālisti no Kanādas un tās pamatā ir bioloģiskais līdzsvars, kurš vēsta, ka dzīvnieka ēšanas paradumiem ir jābūt ļoti līdzīgiem dabīgajiem ēšanas paradumiem.

Dabīgajā vidē, suņu un kaķu ēdienkartē pārsvarā ietilpst gaļa, t. i. olbaltumvielas, bet ogļhidrāti, tiem praktiski nav vajadzīgi. Tāda, dzīvnieku barošana var saglabāt dzīvnieku veselību un labu izskatu. Ar nožēlu, jāsaka, ka mūsdienās, dzīvnieki, bieži vien tiek pieskaitīti pie ģimenes locekļiem un tiek baroti ar visdažādākajiem saldumiem, cilvēki neaizdomājas, ka ir produkti, piemēram šokolāde, kuru dzīvnieka organisms nav spējīgs pārstrādāt un ka tas viss var beigties, ne tikai ar dzīvnieka saslimšanu, bet pat ar nāvi.

Pret četrkājaino ģimenes draugu veselību, vajag izturēties īpaši atbildīgi, jo tie nav spējīgi mums pasūdzēties par savu slikto pašsajūtu, tātad, visa atbildība par to gulstas uz dzīvnieka saimnieka pleciem. Pareiza barošana kopā ar mēreniem treniņiem un spēlēm, ļaus jums izbaudīt vienam otra sabiedrību, ilgus gadus. Tikai atcerieties, ka par savu veselību arī vajag rūpēties.